tāds "nogurums attiecībās" ir neizbēgams. dažreiz draudzībai ir jādod atelpa, varbūt mēnesis, varbūt gads vai pat ilgāk, un ja saites atjaunosies, tad draudzība iegūs jaunu elpu, transformēsies. tas ir garāk jāstāsta, vismaz man. es ticu tādai draudzībai, lai gan tā ir reta. tāda draudzība nekad nebūs nemainīga, būs ar kāpumiem, kritumiem, pauzēm un pārbaudījumiem.
man ir viena tāda draudzene, ar kuru mēs dalījām prakstiski visu, darījām trakas lietas, tad sastrīdējāmies, tad atjaunojām draudzību, bet tā vairs nebija tāda kā iepriekš, tad pazaudējām kontaktu uz nedaudz vairāk kā gadu, lai tagad to atkal atjaunotu. un tagad mēs varbūt tiekamies samērā reti, bet mums vienmēr ir par ko parunāt un sarunas ir dziļas un sirsnīgas. man patiešām likās, ka šī draudzība jau bija pazaudēta, bet dažreiz laiks ir ne tikai tas, kurš dziedē, bet arī tas, kurš atjauno.
piedod, ka es tev te tādu romānu sarakstīju :)