03:55 pmvakar ilgi sēdējām ar festivāla direktoru mazā kafejnīciņā mazliet nost no pilsētas centra, runājām par nākotnes iespējām un lietām, ko varētu darīt kopā, garām skrēja dažādi bērni, citi bērni krita no riteņiem, un tad vēl citi bērni bija aizmiguši vecākiem klēpjos, un tas vienkārši viss saplūst vienā lielā priecīgā glezniņā, tāda labo atmiņu krātuvīte. ļoti, ļoti skaistas dienas, skaists notikums, fantastisks piemērs tam, kā pasākums ir nepieciešams pilsētai, nevis ķeksīša pēc un Eiropas naudas dēļ, un, kā Erols teica, kad prasīju, kā viņiem šis ir izdevies (šis - izveidot un attīstīt vienu no lielākajiem dokumentālo filmu festivāliem Eiropā, par kuru raksta the guardian, un tas viss notiek Kosovā, pilsētā, kur kinoteātris kā fiziska ēka atgriezās tikai pēc festivāla darbības piecpadsmit gadu garumā un kur uz katras ielas joprojām sastopu ļoti daudz karavīru), vārdsakot, viņš vienkārši paskaidroja, ka it's all for the city. viss, ko viņi dara, ir tāpēc, ka viņi mīl šo vietu un vēlas, lai vietai ir labāk. un tas, manuprāt, ir tas, kā vispār pasākumiem būtu jānotiek.citās ziņās ir tā, ka uzvedos tieši tā, kā pienākas, un uz viesnīcu nenāku agrāk par rīta lūgšanu laiku, kas ir ap pieciem. rakijas terapija strādā ļoti labi, un vakaros, ejot uz seansu astoņos, vienmēr ir viens ļoti savāds brīdis, kad sauc uz vakara lūgšanu, kaut kur ap 21:20, un tas ir tik jocīgs efekts filmai, es vienmēr tad esmu āra kinoteātrī, kur ekrāns viļņojas vējā un ir ļoti lieliski, un tad vēl tās zvaigznes un daudzie kalni apkārt, es nedomāju, ka varu izstāstīt, tieši cik skaisti šeit viss ir. |
running to stand still
August 23rd, 2014
04:35 pmbet nav jau tā, ka es te tikai laimē skrienu diet, es arī ļoti daudz laika pavadu ar datoru un citām iekārtām, jo laika nav vairs baigi daudz un viss ir jāsaved kārtībā, un jāpieraksta, ka pēdējā laika labākā pleiliste, ko esmu atradusi (izrādās, vislabāk strādāju, ja klausos bēdīgu mūziku par breikapiem un salauztām sirdīm, mīļo sīrupiņ, šo vismaz pagaidām vēl nemēģināšu izskaidrot), lai nu kā, mana pēdējā laika mīļākā pleiliste: i don't wanna be your girl no more, un vispār, liels paldies augstākiem spēkiem par 8tracks, kopš reiz nejauši atklāju, tikai tur klausos un apgūstu jaunu mūziciņu.bet vispār man ir ļoti, ļoti karsti, jo nenormāli biezi mati un tā, turklāt manā viesnīcas numuriņā nav kondicioniera, bet toties ir trīs gultas, un es numuriņā palieku viena. un kamēr es šeit sēžu terasē un rakstu, mums pabrauca garām trīs mašīnas, kas skaļi taurēja un filmēja reakciju. ak, Balkāni, you so weird and lovable. |
Powered by Sviesta Ciba