05:18 pmšodien prof. Johans B. loģikas lekcijā prasīja, vai šajā pasaulē ir kāds, kuram varētu ticēt 100%, un es gribēju skaļi teikt, ka mamma, bet Benthems pats turpināja, ka vienīgais cilvēks uz pasaules, kuram dažos izņēmuma gadījumos var ticēt 100%, ir pāvests, kad viņš runā ex cathedra. bet tie ir ļoti specifiski gadījumi, kas turklāt attiecināmi tikai uz Baznīcas dogmām, un tas arī viss. un vēl es šodien gāju uz veikalu pēc miskastes maisiem, bet nopirku guaša krāsas, un tā nu tagad virtuvē uz sienas ir pakropls putniņš. un vēl katrreiz, kad ķeros klāt kaut kam, kas ir saistīts ar sapņiem, gribas pieminēt Inception, un tāpēc tagad jāiet nosnausties, lai Bodrijārs labāk patīk. un ja reiz nosnausties, tad labāk pirms draudziņš atnācis.vienvārdsakot, kad man ļoti, ļoti nāk miegs, es kļūstu pavisam nesakarīga. |
running to stand still
November 24th, 2010
08:38 pmsavā prezentācijā par to pašu Bodrijāru, par kuru maļos jau vairākas dienas, atsaukšos uz Magritu un Hariju Poteru. cik ļoti postmoderniski, khe khe.un vispār, mēs esam kaut kāds jocīgs laiks. post-modernisms, post-roks, post-everything. reizēm gan viņi nosauc kaut ko par neo-, piemēram, neo film noir, bet tas jau tas pats post- vien ir. riebjas to atkārtot, bet jā, viss ir mūžīga atkārtošanās. |
Powered by Sviesta Ciba