11:01 amgribētos jau teikt, ka This is my life and freedom is my profession ir mans dzīves moto, bet nē, muļķības. es šorīt pirmo reizi nobastoju aktivitātes, tas ir vēl viens iemesls, kāpēc man labāk dzīvot ar kādu, nevis vienai, jo šādos lietainos un aukstos rītos ir kāds, kas atgādina, ka nē, ir jādodas ārā. man vakar saplīsa aizmugurējā riepa ritenim, tik muļķīgi, ka jāmaksā lielas summas kādam, lai to salabotu, bet no iešu apskatīties, kā nu tur ir. vakar visu kanāla izbraucienu runājos ar vienu puiku tikai tāpēc, ka viņš tik ļoti atgādināja Kr., un laikam tas vispār bieži vien ir vienīgais iemesls, kāpēc es ar kādu iepazīstos - viņi man kādu atgādina.un nu gan, meiten, saņemies un padari sevi lietderīgu. (un tikmēr ārā jau atkal sāka līt stiprāk, un man nav ne lietussarga, ne lietusmēteļa. grrr) |
running to stand still
August 26th, 2010
07:22 pmnevarēju saprast, kāpēc tik ļoti visu laiku gribas ēst, ja reiz tik tikko izdzīvojāmies pa centrālstacijas burgerkingu, un tad es paskatījos pa logu un atcerējos, ka jā, vispār taču rudens. pat ja par to ikdienas rūpēs un raizēs aizmirsti, organisms pats atgādina, ka hei, laiks sākt izturēties prātīgāk. pirmais solis laikam būtu normāli apavi, bet kedas atstāju mājās. un tāpēc joprojām staigāju apkārt vasaras iešļūcenēs. un tāpēc es tiešām gaidu, kad māmiņa brauks ciemos.vēl viens gadsimta atklājums, ko šodien sapratu - man pirmās nedēļas šeit bija diezgan grūtas, jo es mēģināju iejusties pilnīgi nepareizā barā. šodien visu dienu pavadīju ar stouneru bariņu, oh my, ar viņiem ir tik vienkārši, jautri un forši. daudz sakarīgāk nekā ar tām spīdīgajām meitenēm un visām viņu lielajām somām, lūpu spīdumiem un milzīgajām acīm. savukārt ar vācu meiteni Tīnu un somu puiku Toniju mēs šodien izārdījāmies pa zinātnes muzeju, kas vispār laikam domāts bērniem, bet tur tik forši, it sevišķi ja vēl ieeju apmaksā augstskola. labais. un tagad es mēģināšu apmānīt organismu ar tējām, kafijām un ūdeni, es taču nevaru atļauties tik daudz ēst. |
Powered by Sviesta Ciba