02:49 pmvakar Bārda un kokles mani ļoti, ļoti apbūra, visu uzveduma laiku sēdēju gandrīz kā sastingusi un ievesta citā pasaulē. man liekas, ir maz tādu dzejnieku, it sevišķi vēl latviešu starpā, kuru dzeju var aprakstīt kā kaut ko ārkārtīgi trauslu un maigu, un Bārda viennozīmīgi ir viens no retajiem. bet vispār man mamma ir uzticējusi teju neiespējamo, t.i., tā kā es būšu vienīgais mūsu ģimenes pārstāvis ikgadējā baļļukā pie vecmammas Rēzeknē, man ir jāsagādā dāvanas visiem saviem brālēniem, māsīcām un pārējiem. man jau vispār ļoti patīk mani radi, viņi ir smieklīgi un forši, un man ir ļoti daudz brālēnu, viens par otru foršāks, bet izdomāt viņiem visiem dāvanas ir pāri pār manām iztēles spējām. vispār jau čomiem dāvanas atrast ir kudi grūtāk - meitenēm un sievietēm vienmēr var uzdāvināt kaut kādus auskarus, krelles vai citus karekļus. it kā jau visi vienmēr muld, ka dāvanas nav svarīgākais etc etc, bet tad, kad tu tiešām aizej pie kāda ciemos ar visu savu sirds siltumu un bez dāvanas, nez kāpēc pēc tam tevi vairs diez ko neaicina, lol. un šodien pusdienu ar māmu cepām pīrāgus, tētis ir izdomājis mani vasarā sūtīt mācīties pie sava teātra režijas, liekas, pasniedzēja Pēterburgā (jēziņ, cik tas onka ir kruts, pie tāda es tiešām gribētu mācīties), un manā jaungada to-do listītē jau ir vairāki punkti, tostarp nogriezt matus un iemācīties krievu valodu. un tad jau redzēs, vai ne.un vispār, jaunais Elbow albums ir fantastisks, lai gan es drošvien nespēju spriest objektīvi, Elbow jau vispār ir mana mīla. mazs sveiciens Ziemassvētkos, dārgie draugi |
running to stand still
December 24th, 2008
03:21 pm - ikgadējie kopsavilkumiizvilkumi gada laikā no visādām dienasgrāmatāmjanvāris mūžu dzīvo, mūžu izklaidējies, minot lietas, par kurām nekad neesi iedomājies, ka to vajadzētu zināt. februāris nez, man tā tieksme uz kavēšanu varbūt vienkārši ir iedzimta, un tad jau nav ko daudz iespringt. marts šodien, ejot ideālo zabāku meklējumos, centrālstacijā uz dažām minūtēm satiku mammu, parunājāmies, mums pienāca klāt kaut kāda meitene un prasīja, vai mēs varam atbildēt uz dažiem aptaujas jautājumiem. mamma pateica: ''Es negribu, bet Agnese grib,'' norādīja uz mani un aizgāja prom. un tā nu es tur paliku un biju spiesta atbildēt uz dažādiem jautājumiem aprīlis labdien, mani sauc Agnese un es esmu mazliet psihopāte. maijs man ir slikti man nav labi kā vēl to var pateikt, m? jūnijs man arī riebjas atgriešanās jūlijs dzīve ir viens liels noslēpums, lol. augusts es vienmeer kriitu uz vieniem un tiem pashiem graabekljiem. droshi vari pievienoties muusu ar atkaartotiem graabekljiem paarsisto pieru biedriibai, draudzinj septembris galvā man ir tik daudz stāstu, es tikai vēl neesmu atradusi īstos vārdus, lai tos izstāstītu oktobris bļin, šis pelēkums ir nepanesams. novembris mani neapstiprina domubiedru grupā ''Vientulība'' :( :( :( :( ;( ;( ;( ;( decembris aizbraukšana absolūti ir mana sajūta. |
11:10 pmmamma apsēdās pie galda un noteica, ka pīrāgs ir pilnīgs pārpratumsun šovakar baznīcā satikt klasesbiedru bija ļoti mulsinoši. |
Powered by Sviesta Ciba