abi ar vīru esam wannabe vegāni (mājās gatavojam vegāniski, bet bieži ēdam siermaizes un visiem našķiem sastāvos arī ļoti neiedziļināmies) un abi bijām veģetārieši jau iepazīstoties un tas ir tiešām ļoti, ļoti kruti.

protams, ja būtu šausmīga love ar gaļēdāju, es censtos meklēt kompromisus, bet man ēdiens ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa, man patīk gatavot un ļoti patīk ēst un man pa šiem veģetārēšanas gadiem ir sākusi drausmīgi riebties gaļas smaka - gan gatavošanas laikā, gan tā, ko dažādi gaļas izstrādājumi izplata atrodoties ledusskapī. esot kopā ar gaļēdāju vajadzētu katram savu ledusskapi :D droši vien ideālākais variants būtu, ja mans imaginārais gaļēdājpartneris mājās ēstu manis gatavotos ēdienus un savu gaļu saēstos ārpus mājām. ar tādu, kurš pieradis katrā ēdienreizē kārtīgi ēst gaļiņas, būtu baigi grūti. man jau ir grūti, kad gaļēdājmamma atbrauc ciemos un paņem līdzi sev zivis vai gaļu - lai kādās kastītēs to neliktu un kādos maisiņos netīstītu. man jau tiešām nav iebildumu, ka viņai gribas to gaļu, bet es vienalga saožu un man ritīgi riebjas tā smaka.