jā, ēvalds valters, ačub zu sereip, atceros man bija masaliņas un apelsīns, bet pa televizoru rādīja viņa bēru gājienu, pēc tam nāca tētis ar kumelīšu tēju skalot man acī miežagraudu (viss labākais reizē) un bija kaut kā skumji, tā savādi skumji, bet kāpēc. jā, un ārs bija lietains, pelēks un pliks.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: