es tagad izdomāju mazliet izglītoties un mēģināt saprast, kāpēc ir tāda bedre ar šito visu, un sāku lasīt Dan Healey "Russian Homophobia - From Stalin to Sochi", tas viss lielā mērā attiecas uz jebkuru postpadomju telpas valsti. īsumā - mūsdienu postsoviet homofobija piedzima Gulagā. tālāk ir vēl sliktāk.
es nez, laikam nepaspēju vispār saķert to naidu, agri nonācu normālo cilvēku burbulī. kaut kādās skolas klasītēs vispār nevarēju iebraukt, kas tas ķipa par lamuvārdu "zilais", un ko viņš kādam ir nodarījis. vēlāk uzzināju, ka ir kaut kādi džeki, kas bučojas viens ar otru, un padomāju - nu fuj, un viss, un vairāk par to īpaši nedomāju.
pat neatceros, no kurienes uzzināju, ka ar "citādo" patiesībā viss norm, bet Latvija ir naida zeme. varbūt ap to laiku,kas attēlots "Homo@LV" filmā, aptuveni, iespējams.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: