Poruks katrā ziņā nav tas, kura dēļ būtu jāpārdzīvo, ka nepatīk, viņam tomēr piemīt tipiski latvietisks proviciālisms. Ja Tev nepatiktu, teiksim, Blaumanis vai Haralds Eldgasts, tad gan varētu sašutināties par samaitāto jaunatnes gaumi:)

Poruks kā dzejnieks gan vairāku rindu dēļ ir paturams prātā, turklāt viņa spalvai pieder vienīgā latviešu autora himna, kas veltīta ģēnijiem, bez tam viņš pats nemaz nepretendē uz šādu apzīmējumu, vien septiņās īsās un samērā primitīvās rindiņās aplūko priekšrocības, kādas piemīt, vispirms, epikūriskiem dzīves baudītājiem, kas varbūt nekad nepabeidz skolu, taču iemanto gana daudz raibu atmiņu, pie kā vecumdienās, otrkārt, cilvēkiem, kas ļaujas nevis jūtām, bet saprātam un līdz ar to iemanto spēku un varu, kā arī, treškārt, tiem, kas spēj apvienot intensīvu emocionālo un intelektuālo dzīvi. Baigā fiška tiešām ļoti vienkāršā dzejolītī. Vidusskolas literatūras kladē biju to ierakstījusi sev titullapā. ;)