tas vienkārši ir tas, ka labi atceramies laiku, kad mūsu smadzenes bija top asas un ne tik pārpiesārņotas, turklāt tad mēs arī ieguvām dažus no tiem draugiem, kas arī paliek uz visu atlikušo dzīvi - tas vienkārši bija nozīmīgs laiks, turklāt gan jau arī bijām laimīgāki. no šī brīža pārforsētā haosa un ķepurošanās jau vienkārši ir grūtāk kaut ko konkrētu atcerēties. 2007., starp citu, arī bija mans pēdējais labais gads.