Pitōns jau nebija tikai inspirācija filmai (-ām).
tas bija veids/instruments, kā dekonstruēt reaļņiku. pa lielam – kā izdzīvot.
man vienīgi aizvien biežāk sāk šķist, ka mēs (mana paaudze) to pārāk ilgi staipām līdzi. ka plāksteris ir kļuvis par daļu no mums pašiem. huj vairs par Stradiņš juniōrs izķirurģēs.
bet citādi viss ir burvīgi, ō, daiļā marķīze, ōkēj