Viņa ilgstoši vadīja partiju, kurai bija potenciāls pacelties daudz augstākā līmenī, nekā kārtējā "lielāko kretīnu" varza un viņai ir liela loma šī potenciāla sadiršanā, atbalstot savas partijas "lielākos kretīnus" un apkarojot "nepareizi domājošos". Arī tādi politiski netālredzīgi gājieni, kā piemēram Reformu partijas mērtķtiecīga apkarošana, vai Straujumas nomešana nevairo simpātijas.

Rezultātā viņa izteikti nepatīk daudziem no savas partijas (potenciālā un esošā) elektorāta. Savukārt "lielāko kretīnu" (kuriem gan sākumā Jaunais laiks, gan vēlāk Vienotība ir bijuši izteikti neērti politiskie konkurenti) atbalstītājiem tāda Āboltiņa, kā Vienotības simbols defaultā nepatīk. Un konkurentu PRšiki būtu galīgi zābaki, ja neizmantotu iespēju pašaut par tik vieglu mērķi.