Jā un nē. Es domāju, ka potenciālā publika nav nemaz tik ļoti maza kā viņu mālē. Bet pat ja ir, manuprāt, publiku var dabūt uz filmu arī savādākā, gudrākā veidā. Es, godīgi sakot, vispār esmu diezgan skeptiska, vai rrudzītis un ieva adamss tiešām vēl arvien ir tie, kurus (un attiecīgi filmu, ko viņi apspriež) skrien skatīties aiz sheer shock value. Piekrītu deloveja kundzei, ka tas šķiet diezgan slinki un, manuprāt, negarantē pilno zāļu rezultātu. Turklāt, es domāju par to, vai režisori, producenti mēdz aizdomāties par jautājumu "kāpēc es gribu, lai skatītāji atnāk uz manu filmu?", kas ir atšķirīgs no jautājuma "kāpēc es gribu šo filmu uzņemt?"