Nu, jūs te cibā ļoti bieži sātana advokātus uzreiz kaut kā ļoti personīgi uztverat, kaut gan bieži vien tas vienkārši ir aicinājums aizdomāties tālāk par jūsu morāli vienkāršoto good/bad, iecietīgs/neiecietīgs naratīvu. Piemēram, tas pats Putins, no sātana advokāta pozīcijām tur ir daudz ko teikt, morāli labie aizvainojas, bet ar savu šarādi sātana advokāts jau nemudina necīnīties pret mudinu, viņš vienkārši parāda, ka Putina viedoklis ir leģitīms, otrai pusei līdz ar to atliek pastāvēt arī uz savu leģitīmo viedokli, ko aizstāvēt kaujaslaukā.