| Comments: |
Tavs sarkasms ir tapis novērtēts, taču - nē, vērtējumus šādiem jautājumiem vismaz es nemeklēju popkultūrā un masu produkcijā. Līdz šim man nav bijis vajadzības veidot sarakstu ar konkrētiem piemēriem, taču no tām baltajām zināšanām (pēc analoģijas ar balto troksni), kuras laika gaitā pakāpeniski absorbējas prātā, izdalās pat ļoti bieži manīta, tādā vai citādā intensitātē apgalvota, tēze - filosofija laika gaitā sevi lēni ir tuvinājusi savam galam, arvien vairāk attālinoties no apkārtējās realitātes un pievēršoties jautājumiem, kam ar dzīvi un tajā notiekošo nekāda tieša sakara nav. Vērtēt šo viedokli, kā vienmēr, var dažādi, taču mani pieticīgie uzskati ietver domu, ka nedz eksaktajai, nedz humanitārajai zinātnei tomēr nebūtu jākļūst par ekvivalentu mājsaimniecībai vai padomu kompleksam veiksmīga biznesa veidošanā, līdz ar to, ja arī domāšana mirst, tad ne jau kā cita, kā vien sabiedrības pakāpeniskas attālināšanās no jelkā, kas tālāks un augstāks par paša degunu vai rokā pastieptu kredītkarti, dēļ. Tas viss, protams, ir tikai mans personiskais viedoklis, kurš nedz pretendē, nedz spēj pretendēt uz kā vērā ņemamāka statusu.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/127103/24) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) artis |
|---|
| Date: | 25. Novembris 2007 - 23:24 |
|---|
| | | (Link) |
|
[Parafrāze:] Filozofija ir tuvinājusies galam, attālinoties no realitātes un pievēršoties jautājumiem, kam ar notiekošo nav sakara. Tavā filozofijas vēsturē ir posms, kur šo divu lietu — filozofijas un notiekošā — attiecības ir bijušas citas. Ja tā kaut reizi ir kalpojusi, lai risinātu partikulārās dzīves problēmās, tad ar nepieciešamību jāsecina, ka mēs runājam par dažādām filozofijām. Nav skaidrs, ko tu saproti ar "jautājumiem, kam ar notiekošo nav sakara". Lūdzu, mini piemērus! [I]zdalās pat ļoti bieži manīta, tādā vai citādā intensitātē apgalvota, tēze Resp., "[T]he public image of a philosopher has tended to concentrate on an ancient Greek in a toga, or some unwashed hippy lying around not doing very much". Ja līdz šim runājām par hoi polloi līmeņa priekštatiem, varam neturpināt — domstarpību nav, taču ņemot vērā politiskās filozofijas problēmloka novērtējumu, nav grūti uzminēt, ka arī tavi priekšstati ir nekas vairāk kā tikai t.s. public perception.
Īsti nezinu, kas un vai te ir tapis pārprasts, taču es nekur neapgalvoju nedz, ka filosofija jelkad būtu izvērsti nodarbojusies ar praktiskas dabas problēmu risināšanu, nedz, ka tai jelkad tas būtu bijis vai ir jādara; sacīts tika vienīgi, ka tamlīdzīgi uzskati - par no ikdienas dzīves atrautu pārdomu nelietderīgumu -, protams, cirkulē, un ne tikai Tevis jau pieminētās public perception robežās. Šovakar nesākšu vairs meklēt rakstiskus apliecinājumus šo uzskatu eksistencei.
Politiskā filosofija? Tie ir tikai un vienīgi mani uzskati, un, ja tie, vai mana attieksme pret jelko citu, kāda acīs mani tuvina sekli domājošajiem, šim kādam, protams, ir tiesības uz šādu viedokli.
Katram viedoklim var būt vai nebūt kāda saikne ar vismaz citiem viedokļiem, dažkārt arī ar tādiem daiktiem kā vairāk vai mazāk diskutabli pētījumi vai novērojami fakti.
Šīs saiknes apzināšanās (ideāli - arī publiska norāde) var palīdzēt izprast to, ko varētu saukt par viedokļa pamatotību gan pašam, gan citiem cilvēkiem.
| |
