tā. pastāstīšu mazliet par sevi. jums jau droši vien (vienkārši pizdjec kā gribās vai ne?) ir zināma vēlme noskaidrot, kas tad es esmu par putnu. galvenajos punktos īsumā tas izskatās šādi: piedzimu, konstatēju, ka neko neatceros. sāku iet skolā, konstatēju, ka man nepatīk mācīties (ne jau dēļ procesa, dēļ pasniegšanas veida). beidzu pamatskolu, konstatēju, ka man šņabis arī nepatīk. beidzu vidusskolu, konstatēju, ka visas sievietes ir sliktas (tjipa maukas). ā, es tur kaut kur gāju pa vidu arī bērnu dārzā (es vienu reizi iedams uz bērnu dārzu pieliku zekjubikses (jā jā, toreiz bija vēl modē maziem puikiem arī vilkt zekjubikses, bet ne jau tās erotiskās zekjubikses kuras sev uz galvas mauc visādi burlaki un laupītāji, bet no kaut kādas kokvilnas, vai kaut kādas tamlīdzīgas huiņas) ar riktīgu kluci (bļē, šķērmi palika atceorties, bet šito stāstu es jums kādreiz izstāstīšu, riktīgi rēcīgs :c))). nu tātad. pēc vidusskolas mazliet pamācījos RTU ASTF, konstatēju, ka nav īsti tas (nenormāli iesakoja), tad atkārtoti konstatēju, ka visas sievietes ir sliktas. tad aizgāju armijā - brīvprātīgi (vot debīliķis vai ne? es jau šito tekstu dzirdu fonā). konstatēju, ka dzīvē mēdz būt tāda fiziskā slodze, ka momentā sāku just līdzi visiem nēģeriem kuri 16. gs tusēja pa kokvilnas laukiem kalifornijā. atnācu no armijas. konstatēju, ka pasaule nav īpaši mainījusies. sāku strādāt vienā avīzē un mācīties LU VuF. konstatēju, ka šitādu vēsturisku izrakteņu daudzumu, pie kam gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, vēl neesmu redzējis vienuviet. tad es satiku viņu. un aizdomājos. pēc tam konstatēju, ka visas sievietes tomēr ir sliktas. ap to pašu laiku avīze bankrotēja (tjipa tas kretīns, kurš to visu sponsorēja sāka luni dzīt). konstatēju, ka nauda sako. bet tikai tad, kad jamās ir daudz. pēc tam pastrādāju VID (šitas neskaitās, sabiju tur 3 mēnešus, dzinu luni, un tad beidzās līgums). konstatēju, ka tam kurš ir izdomājis birokrātiju vajadzētu uzcelt pieminekli, kā minimums. tad es izdomāju, ka vajag naudu (tjipa kompis bija drausmīgi sūdains, gribēju ari netu pieslēgt) attaisīju avīzi un nosūtīju CV uz pirmo sludinājumu kuru ieraudzīju. pieņēma. konstatēju, ka situācija sāk uzlaboties, bet pēc divām dienām aizgāju no mājām (patēvs konkrēti izbesīja), mani finansiālie līdzekļi uz to brīdi bija pielīdzināmi aptuveni minimālajai algai. situācija palika sliktāka. pēc tam es atkal satiku viņu, jeb precīzāk, viņa uzmeklēja mani. es aizdomājos. sāka likties, ka ne visas sievietes ir sliktas (tjipa maukas). pēc tam konstatēju, ka neko nesaprotu (ne sievietēs, ne maukās). pēc tam man viss konrēti (zajebala) apnika. nomainīju darba vietu, pie kam nomainīju tā, ka izdomāju, ka vecā vieta nerullē, vajadzētu strādāt tur. piezvanīju. pēc piecām minūtēm izrādījās, ka ir jāiet uz darba interviju. nu un tur es strādāju vēl jo projām. un kas ir pats galvenais, atkal parādījās viņa. un bija ļoti labi. tagad es par 95% esmu pārliecināts, ka visas sievietas (nav maukas) nav sliktas. bet ir sarežģījumi. es esmu iemīlējies. pie kam līdz ārprātam. vispār arī tagad ir labi, tikai mazliet savādāk labi. bet labi.