nu psc. tikko mazliet pabrowzeeju apkaart pa citu ljauzhu dzhurnaaliem un konstateeju, ka dazhiem te ir druumaakaas dizaina fignjas sabuuveetas. pfff. es kanpi ar puuleem ieciiniiju savu uuzera tumneilu un sajutos kaa uzvareetaajs :c)).
nu jaa, laikam tajaa briidii, kad vai nu PGE buus gatavs vai nu es buushu izgaazies kaa seeta, bet jebkuraa gadiijumaa peec 1. apriilja vajadzees pieseest un padariities mazliet, a to juutos kaa kaut kaads dominikaanju ordenja paarstaavis pie Teeva galmaa.
jā, pie iepriekšējā beigās aizmirsu piebilst - rekomendēju apskatīties Darrena Arranofka "Requiem for a Dream", stilistiski vājāka par šedevru "Pi", bet toties tēma kā reiz par lietu.
hronisks laika trūkums. jau otro nedēļu dzīvoju uz ķīmijas. režīms vienkāršs - guļam katru otro nakti :c)). aptuveni 40h nomodā, 8 guļu, tad atkal 40 nomodā 8 guļu. diezgan interesants rezultāts. tagad domāju, kas notiks ātrāk - pabeigšu PGE vai nokļūšu reanimācijā. šajā sakarā varu padalīties ar mazu filosofisku pārdomu.
visiem tiem, kas strādā jebkādā narkotiku apkarojošā dienestā, pārvaldē vai (pohui) vienalga kādā lepnā vārdā to iestādi dēvē, kā obligāto mācību kursu vajadzētu reizi gadā uz nedēļām divām uzsēdināt uz dragiem, katru gadu uz sava, tad moš sāks normālus likumus pieņemt un cīnīties ar to ko patiešām iznīdēt, nevis gaiņāt bohēmistus, kuriem iekārojies uzpīpēt MJ. jo kas ir par situāciju: man sanāk, ka visļaunākais (neskaitot opiātus, par tiem vispār ir atsevišķa saruna) kas vien var būt ir visi stimulanti, pie kam nepsihoaktīvie t.i. nevis psilocybe, LSA, LSD un tamlīdzīgie, bet gan visa plašā amfetamīnu grupa, MDMA, MDA, metilfenidāts, efedrīns, kokaīns (īstenībā te varētu ieskaitīt pat guaranu, kofeīnu, kodeīnu) utt. kāpēc? tāpēc, ka šie preparāti vistiešākajā veidā samazina dzīves ilgumu. pirmkārt, liekot visiem fizioloģiskajiem un ķīmiskajiem procesiem darboties ātrāk, otrkārt (kas izriet no pirmā) neļaujot organismam pietiekoši reģenerēties un treškārt kavē enerģijas uzņemšanu (t.i. gluži vienkārši nomāc ēstgribu).
ko nozīmē stimulācija? sirds pukst ātrāk (a sirdij, mani dārgie ir diezgan noteikt pukstienu skaits pa cilvēka mūžu), rodas situācija, ka indivīdam jau 30 gadu vecumā sirds ir pukstējusi tikpat reizes kā citam indivīdam 60 gadu vecumā. tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem kāpēc sportistiem ir tik sūdaina sirds jau ap 40 gadiem. un tur nav nekāda glābiņa.
smadzeņu aktivitāte ir augstāka, kas savukārt nozīmē ātrāku nervu šūnu noārdīšanos, jo vairāk spilgtu iespaidu, garastāvokļa maiņu (kas ir visbiežākie jebkura stimulanta pavadoņi) utml, jo lielāks stress jāpārcieš smadzenēm. rezultātā rodās visi šīzes un parkinsoni uz mūža beigām.
savukārt ēstgribas nomākšana ir vairāk psiholoģiska problēma. cilvēks nedomā līdzi tam ko dara. pēc idejas, pareizi jau vien ir, ka stimulants nomāc ēstgribu un liek izmantot iekšējās rezerves, tā viņam tā sūtība tāda. bet šitie duriki, kas sēž uz stimulantiem rekreatīvi tak aizmirst vispār ēst un tik staigā apkārt ar minerālīšiem.
kāpēc praktiski visi dabā atrodamie stimulatori (efedra, guarana, koks, ginsengs (tas nav žeņšeņšs vai kā tur to kroplīgo ķīniešu vārdu vajadzēja izrunāt)) aug tādās vietās, kur cilvēki no laba prāta nekad nelīdīs? a vot taisni tāpēc, ka ja nu kāds tur tomēr ielien (tas pats attiecas arī uz dažiem augstāk organizētajiem dzīvniekiem btw) tad lai no turienes varētu izlīst. piemērs, dienvidamerika (dienvidamerika vispār ir tāda vieta, nekur citur nav tik senu tradīciju psihoaktīvo vielu izmantošanā, nekur citur nav arī tik liela dabā augošo labumu izvēle :c))) jeb precīzāk dienvidamerikas lietus meži (pēc kretīniskās amerikāņu imigrantu nomenklatūras - latīņamerikas lietus meži). minētajos mežos ļoti labi jūtas augs koka, no kura iegūst visiem labi zināmo kokaīnu. kokaīns ir tipisks stimulants - paātrināta smadzeņu darbība, sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, maza eiforija, bet citādi tikpat kā nekāda mentāla efekta. šamējos mežos ir sasodīti sarežģīti dzīvot, sākumā visas spāņu/protugāļu ordas mira kā mušas tajos mežos (a tie vīri nebija ar pirkstu taisīti, tas nu ir toč). ilgi un fiziski grūti pārgājieni, maz medījumu (ne savvaļas cūku, ne savvaļas liellopu pārstāvju tur tad nebija) attiecīgi sūdīgi proteīnu avoti. indīgas čūskas, kukaiņi, purvu gāzes. tobiš, ēst arī tikpat kā nekā. nu tad ņemam kokas lapas bāžam mutē un močījam 70 km diennaktī pa to mežu nedēļu no vietas praktiski bez ēšanas, kamēr nonākam tur kur var apmesties, vai arī nosprāgstam kaut kur mežā. no šāda viedokļa iekšējo rezervju izmantošama neesot normālai paikai ir vienīgais fiziskais problēmas risinājums, savukārt ēstgribas apspiešana (ēst ta nav ko tā kā tā) un garastāvokļa uzlabošana ir vitāli svarīga morāles noturēšanai un panikā nekrišanai.
nu un kāpēc es visu šito bazāru sāku? sāku es tāpēc, ka ir parādījušies jau latvijā (štatos šitā huiņa jau sen ir dabonama) tādi medicīniskie preparāti kā fentermīns un ritalīns. abu preparātu sastāvā ir amfetamīni. šitos te štatos lieto kā recepšu medikamentus divos gadījumos - resnu cilvēku notievēšanai (tjipa kā reiz izmantojot stimulatīvo efektu - enerģijas krātuves, t.b. tauki deg ātrāk, un ēstrgribu samazinošo efektu) un uzmanības deficīta (vai kā to tie afigennie latviešu valdonieki ir nolamājuši attention deficit disorder) esamības gadījumā bērniem. tiesa, uzmanības deficīta ārstēšanai pamatā lieto trešo medikamentu (kurš btw kiko visvairāk) kurš saucas adderalls, par to gan neesmu vēl dzirdējis, ka būtu dabonams latvijā. tas efekts uzmanības deficīta gadījumā ir tāds - kamēr bērns ir hiperaktīvs un nevar koncetrēties uz kādu lietu, tikmēr adderalls jamam palīdz, savukārt, kad sīkais jau ir liels un hiperaktivitātes fāze sāk pāriet, adderalls sāk iedarboties kā vistīrākais party drags, jo cilvēkam pieaugot uzmanības deficīts samazinās un tipiski sasniedzot ~25 gadus nav tik izteikts, lai būtu jāsēž uz amfetamīniem.
nu un tagad iedomājaties, kā tas izskatās - hamburgeru kultūras pārstāvji tusē mājās pie televizora, sarijušies amfetamīnus, lai notievētu, savukārt viņu sīči (ar tjipa uzmanības deficītu) tusē blakus istabā pie i-neta un ir sarijušies to pašu. kamēr mazi tikmēr ok, a tajā brīdī, kad tas cilvēciņš ir izaudzis un kļuvis par cilvēku, jams jau nesparot, ka kaut kas nav riktīgi, ja jau padsmit gadus ir rīts tas drags, ta (huļi) nerīt vēl? un tad visi brīnās - čota sabiedrība kaut kāda ne tāda, jauki kaimiņi, kuri bija pazīstami divdesmit gadus pēkšņi vienā dienā ar divstobreni izgrieza lokālo supermārketu. ta tam kaimiņam, kurš pēc 45 gadu sasniegšanas sāka satraukties par vēderiņu, labais onkulis dakteris aikāsāp izrakstīja fentermīnu. kaimiņš pasēdēja uz fentermīna 5 gadus, nejauši sanāca monoksīda inhibitoru uzēst kādu (šitā arī ir baigā padarīšana, bet par to kādu citu reizi, sadaļā ajahuaska būs :c))) nejauši apēda divas tabletītes par daudz vai vienkārši uz strjoma uzsēdās(un pizdjec). un viss šitas zāļu bizness ir ar tādām summām. notievēšanas līdzekļi vien štatos ir 7,5 miljardu USD tirgus gadā. kaut kādas 60 tabletītes, kas ir aptuveni 20-30 dienām, atkarībā no ražotāja un visa pārējā maksā 100-250 mirušos prezidentus.loģiski, ka beigās izrādās, ka kaimiņš bērnībā bija atrāvies no pilsētas mēra suņa un tā jamam bija tāda trauma, ka 50 gadu vecumā ņema savu remingtonu un aizgāja uz wallmart atskaldīt bijušā mēra mazbērnus...
nekas mīlīši, arī pie mums jau sāk veidoties hamburgeru rijēju kultūra. drīz parādies jaunās kvalifikācijas aikāsāpi, kuri brūni nosauļojušies no rīta spēlēs tenisu, savukār pusdienās ar vieglu sirdi jaunā vidusslāņa pārstāvjiem izrakstīs ritalīnu saujām.
un starp citu (tas attiecas īpaši uz sievietēm) ir arī tāda moderno sieviešu grupa, kura notievēšanai izmanto ectasy (MDMA - metilenedioksimetamfetamīns), tb pa piektdienām sestdienām uz klubu, tur močī ectasy un ideāla forma saproties. tad jau tikpat labi notievēšanai var izmanto dekstrometorfānu, efekts būs labāks, bet dekstormetorfāns ir pat legāls. bet par to kādu citu reizi.
vakardien diskutējot ar vienu kolēģi par tik ēterisku tēmu kā ļaunums un labums, diskusijā izmantojot visas nodrāztās tēzes par šo tēmu (tjipa, kas vienam labs otram slikts, ka tomēr eksistē kaut kas balts un labs, tieči tā pat eksistē melns un nelabs, nekas nav balts un melns, katram mākonim ir kaut kāda tur maliņa utt utjpr utml) izklāstīju savu fundamentālo piemēru, kuru biju izģenerējis kaut kādā sakarībā sen senos laikos iekš DC++ chata. chatoju es toreiz ar kaut kādu kretīnisku tipa bembemutu vai kaut kā tā jamam bij tas niks.
tātad, es še pasludinu, ka arī visnepieņemamākā masu slepkavība pie zināmiem apstākļiem var būt pozitīva un visnotaļ noderīga, kā valsts tā sabiedrības eksistēšanā un attīstībā. piemērs: ir latvijā bērnu nami ar visādiem maziem un ne tik maziem bērniņiem iekšā. manuprāt visus šos bērnu namus vajadzētu nosvilināt ar napalmu. kāpēc? tāpēc, ka šie mazie, jaukie bērniņi 90% gadījumu izaugs par visādiem sliktiem cilvēkiem (alkoholiķi, narkomāni, protitūtas, noziedzinieki utt, pie kam nevajag te sapņot un stāstīt, ka tā nebūs, ir tā, paskaties uz ielas, vai kriminal inform) no kā izriet: a) viņi apdraudēs sabiedrību ekonomiski (zādzības, laupīšanas); b) viņi apdraudēs augstāk minēto sabiedrību fiziski (fiziska ietekmēšana, slepkavības, izvarošanas); c) jātērē papildus nauda policijas štatam un cietumiem. savukārt, ja jamie visi būtu miruši jau bērnībā (kā tur bija par to parunu, ļaunums jācērt saknē, ne?), tad varētu ieekonomēt naudu uz reiz par jamo uzturēšanu, un nākotnē uz tā rēķina, ka būs zemāks noziedzības līmenis un teiksim uzcelt slimnīcu priekšlaicīgi dzimušajiem bērniņiem.
protams, ja būtu pietiekami attīstīta sabiedrība ar labi izveidotām sociālās integrācijas un rehabilitācijas programām un atbilstošu finansējumu, tad no bērnu nama audzēkņiem nevajadzētu bīties kā no uguns. ir aizdomas, ka pasaulē ir labākajā gadījumā 2 - 3 valstis, kur šādas programmas strādā pietiekami efektīvi. un latvija nav viena no tām.
nu tad dārgie, saviebiet sejas un riebumā nospļaujieties manā virzienā un iesperiet ar sūdainu zābaku komentos par manu necilvēcīgo natūru. vai varbūt tomēr ne?
tā. pastāstīšu mazliet par sevi. jums jau droši vien (vienkārši pizdjec kā gribās vai ne?) ir zināma vēlme noskaidrot, kas tad es esmu par putnu. galvenajos punktos īsumā tas izskatās šādi: piedzimu, konstatēju, ka neko neatceros. sāku iet skolā, konstatēju, ka man nepatīk mācīties (ne jau dēļ procesa, dēļ pasniegšanas veida). beidzu pamatskolu, konstatēju, ka man šņabis arī nepatīk. beidzu vidusskolu, konstatēju, ka visas sievietes ir sliktas (tjipa maukas). ā, es tur kaut kur gāju pa vidu arī bērnu dārzā (es vienu reizi iedams uz bērnu dārzu pieliku zekjubikses (jā jā, toreiz bija vēl modē maziem puikiem arī vilkt zekjubikses, bet ne jau tās erotiskās zekjubikses kuras sev uz galvas mauc visādi burlaki un laupītāji, bet no kaut kādas kokvilnas, vai kaut kādas tamlīdzīgas huiņas) ar riktīgu kluci (bļē, šķērmi palika atceorties, bet šito stāstu es jums kādreiz izstāstīšu, riktīgi rēcīgs :c))). nu tātad. pēc vidusskolas mazliet pamācījos RTU ASTF, konstatēju, ka nav īsti tas (nenormāli iesakoja), tad atkārtoti konstatēju, ka visas sievietes ir sliktas. tad aizgāju armijā - brīvprātīgi (vot debīliķis vai ne? es jau šito tekstu dzirdu fonā). konstatēju, ka dzīvē mēdz būt tāda fiziskā slodze, ka momentā sāku just līdzi visiem nēģeriem kuri 16. gs tusēja pa kokvilnas laukiem kalifornijā. atnācu no armijas. konstatēju, ka pasaule nav īpaši mainījusies. sāku strādāt vienā avīzē un mācīties LU VuF. konstatēju, ka šitādu vēsturisku izrakteņu daudzumu, pie kam gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, vēl neesmu redzējis vienuviet. tad es satiku viņu. un aizdomājos. pēc tam konstatēju, ka visas sievietes tomēr ir sliktas. ap to pašu laiku avīze bankrotēja (tjipa tas kretīns, kurš to visu sponsorēja sāka luni dzīt). konstatēju, ka nauda sako. bet tikai tad, kad jamās ir daudz. pēc tam pastrādāju VID (šitas neskaitās, sabiju tur 3 mēnešus, dzinu luni, un tad beidzās līgums). konstatēju, ka tam kurš ir izdomājis birokrātiju vajadzētu uzcelt pieminekli, kā minimums. tad es izdomāju, ka vajag naudu (tjipa kompis bija drausmīgi sūdains, gribēju ari netu pieslēgt) attaisīju avīzi un nosūtīju CV uz pirmo sludinājumu kuru ieraudzīju. pieņēma. konstatēju, ka situācija sāk uzlaboties, bet pēc divām dienām aizgāju no mājām (patēvs konkrēti izbesīja), mani finansiālie līdzekļi uz to brīdi bija pielīdzināmi aptuveni minimālajai algai. situācija palika sliktāka. pēc tam es atkal satiku viņu, jeb precīzāk, viņa uzmeklēja mani. es aizdomājos. sāka likties, ka ne visas sievietes ir sliktas (tjipa maukas). pēc tam konstatēju, ka neko nesaprotu (ne sievietēs, ne maukās). pēc tam man viss konrēti (zajebala) apnika. nomainīju darba vietu, pie kam nomainīju tā, ka izdomāju, ka vecā vieta nerullē, vajadzētu strādāt tur. piezvanīju. pēc piecām minūtēm izrādījās, ka ir jāiet uz darba interviju. nu un tur es strādāju vēl jo projām. un kas ir pats galvenais, atkal parādījās viņa. un bija ļoti labi. tagad es par 95% esmu pārliecināts, ka visas sievietas (nav maukas) nav sliktas. bet ir sarežģījumi. es esmu iemīlējies. pie kam līdz ārprātam. vispār arī tagad ir labi, tikai mazliet savādāk labi. bet labi.
nu kopumā ņemot man ne visai patīk tas ko es dotajā brīdī daru. t.i. nepanesu blogus, džournalus un citus man-vakar-nomira-kaķis-tāpēc-es-šodien-a
ko tad es te rakstīšu? a nezinu. es pats vēl neesmu ticis skaidrībā. varbūt par Ritu, bet tas noteikti nebūs tik drīz. varbūt par narkotikām. ļoti var būt. vēl var būt, ka dokumentēšu savas apgarotās smadzeņu ķīmisko reakciju sekas (bļa, cik kretīniski skan, gribējās uzrakstīt kaut ko krutu, bet huiņa vien sanāca :c((, bet tā kā nav nekādu ideju ko rakstīt vietā tad tā arī atstāšu). un jā, es pilnīgi noteikti nerakstīšu par (vispār, es esmu diezgan rupjš tēviņš un ļaušu izpausties arī savai dzīvnieciskajai pusei, bet tikai iekavās, t.i ja Tu, mans lasītāj, esi gados jauns un/vai piederi pie attiecīgas reliģiskās, politiskās vai vēl nezin kādas pārliecības un/vai esi vienkārši pieklājīgs un jauks, tad labāk nelasi to kas ir iekavās) savu kaķi (pizdjec, kā es jūs piečakarēju :c)) varu derēt, ka pēc iekavu noslēgšanas vairs neatcerējāties ar ko es sāku teikumu) vai kāds man (btw, ":c))" nozīmē tjipa ahujennāko smaidiņu, tas nav tā, ka tas ir smaidiņš un noslēgta iekava) konkrētajā brīdī ir mūds.