nu kopumā ņemot man ne visai patīk tas ko es dotajā brīdī daru. t.i. nepanesu blogus, džournalus un citus man-vakar-nomira-kaķis-tāpēc-es-šodien-apcerēšu-epilepsijas-filosofisko-būtību. bet gadās visādi, piemēram, vakar lasīju kaut kādā portālā, ka timberleiks džeksonei jaunākajai esot pavilcis krūšturi nost (tā krūts diez ko labi neizskatījās, btw), tjipa nejauši viņam tas sanāca. re, es arī nejauši atvēru savu blogu.

ko tad es te rakstīšu? a nezinu. es pats vēl neesmu ticis skaidrībā. varbūt par Ritu, bet tas noteikti nebūs tik drīz. varbūt par narkotikām. ļoti var būt. vēl var būt, ka dokumentēšu savas apgarotās smadzeņu ķīmisko reakciju sekas (bļa, cik kretīniski skan, gribējās uzrakstīt kaut ko krutu, bet huiņa  vien sanāca :c((, bet tā kā nav nekādu ideju ko rakstīt vietā tad tā arī atstāšu). un jā, es pilnīgi noteikti nerakstīšu par (vispār, es esmu diezgan rupjš tēviņš un ļaušu izpausties arī savai dzīvnieciskajai pusei, bet tikai iekavās, t.i ja Tu, mans lasītāj, esi gados jauns un/vai piederi pie attiecīgas reliģiskās, politiskās vai vēl nezin kādas pārliecības un/vai esi vienkārši pieklājīgs un jauks, tad labāk nelasi to kas ir iekavās) savu kaķi (pizdjec, kā es jūs piečakarēju :c)) varu derēt, ka pēc iekavu noslēgšanas vairs neatcerējāties ar ko es sāku teikumu) vai kāds man (btw, ":c))" nozīmē tjipa ahujennāko smaidiņu, tas nav tā, ka tas ir smaidiņš un noslēgta iekava) konkrētajā brīdī ir mūds.