hronisks laika trūkums. jau otro nedēļu dzīvoju uz ķīmijas. režīms vienkāršs - guļam katru otro nakti :c)). aptuveni 40h nomodā, 8 guļu, tad atkal 40 nomodā 8 guļu. diezgan interesants rezultāts. tagad domāju, kas notiks ātrāk - pabeigšu PGE vai nokļūšu reanimācijā. šajā sakarā varu padalīties ar mazu filosofisku pārdomu.

visiem tiem, kas strādā jebkādā narkotiku apkarojošā dienestā, pārvaldē vai (pohui) vienalga kādā lepnā vārdā to iestādi dēvē, kā obligāto mācību kursu vajadzētu reizi gadā uz nedēļām divām uzsēdināt uz dragiem, katru gadu uz sava, tad moš sāks normālus likumus pieņemt un cīnīties ar to ko patiešām iznīdēt, nevis gaiņāt bohēmistus, kuriem iekārojies uzpīpēt MJ. jo kas ir par situāciju: man sanāk, ka visļaunākais (neskaitot opiātus, par tiem vispār ir atsevišķa saruna) kas vien var būt ir visi stimulanti, pie kam nepsihoaktīvie t.i. nevis psilocybe, LSA, LSD un tamlīdzīgie, bet gan visa plašā amfetamīnu grupa, MDMA, MDA, metilfenidāts, efedrīns, kokaīns (īstenībā te varētu ieskaitīt pat guaranu, kofeīnu, kodeīnu) utt. kāpēc? tāpēc, ka šie preparāti vistiešākajā veidā samazina dzīves ilgumu. pirmkārt, liekot visiem fizioloģiskajiem un ķīmiskajiem procesiem darboties ātrāk, otrkārt (kas izriet no pirmā) neļaujot organismam pietiekoši reģenerēties un treškārt kavē enerģijas uzņemšanu (t.i. gluži vienkārši nomāc ēstgribu).

ko nozīmē stimulācija? sirds pukst ātrāk (a sirdij, mani dārgie ir diezgan noteikt pukstienu skaits pa cilvēka mūžu), rodas situācija, ka indivīdam jau 30 gadu vecumā sirds ir pukstējusi tikpat reizes kā citam indivīdam 60 gadu vecumā. tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem kāpēc sportistiem ir tik sūdaina sirds jau ap 40 gadiem. un tur nav nekāda glābiņa.
smadzeņu aktivitāte ir augstāka, kas savukārt nozīmē ātrāku nervu šūnu noārdīšanos, jo vairāk spilgtu iespaidu, garastāvokļa maiņu (kas ir visbiežākie jebkura stimulanta pavadoņi) utml, jo lielāks stress jāpārcieš smadzenēm. rezultātā rodās visi šīzes un parkinsoni uz mūža beigām.
savukārt ēstgribas nomākšana ir vairāk psiholoģiska problēma. cilvēks nedomā līdzi tam ko dara. pēc idejas, pareizi jau vien ir, ka stimulants nomāc ēstgribu un liek izmantot iekšējās rezerves, tā viņam tā sūtība tāda. bet šitie duriki, kas sēž uz stimulantiem rekreatīvi tak aizmirst vispār ēst un tik staigā apkārt ar minerālīšiem.

kāpēc praktiski visi dabā atrodamie stimulatori (efedra, guarana, koks, ginsengs (tas nav žeņšeņšs vai kā tur to kroplīgo ķīniešu vārdu vajadzēja izrunāt)) aug tādās vietās, kur cilvēki no laba prāta nekad nelīdīs? a vot taisni tāpēc, ka ja nu kāds tur tomēr ielien (tas pats attiecas arī uz dažiem augstāk organizētajiem dzīvniekiem btw) tad lai no turienes varētu izlīst. piemērs, dienvidamerika (dienvidamerika vispār ir tāda vieta, nekur citur nav tik senu tradīciju psihoaktīvo vielu izmantošanā, nekur citur nav arī tik liela dabā augošo labumu izvēle :c))) jeb precīzāk dienvidamerikas lietus meži (pēc kretīniskās amerikāņu imigrantu nomenklatūras - latīņamerikas lietus meži). minētajos mežos ļoti labi jūtas augs koka, no kura iegūst visiem labi zināmo kokaīnu. kokaīns ir tipisks stimulants - paātrināta smadzeņu darbība, sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, maza eiforija, bet citādi tikpat kā nekāda mentāla efekta. šamējos mežos ir sasodīti sarežģīti dzīvot, sākumā visas spāņu/protugāļu ordas mira kā mušas tajos mežos (a tie vīri nebija ar pirkstu taisīti, tas nu ir toč). ilgi un fiziski grūti pārgājieni, maz medījumu (ne savvaļas cūku, ne savvaļas liellopu pārstāvju tur tad nebija) attiecīgi sūdīgi proteīnu avoti. indīgas čūskas, kukaiņi, purvu gāzes. tobiš, ēst arī tikpat kā nekā. nu tad ņemam kokas lapas bāžam mutē un močījam 70 km diennaktī pa to mežu nedēļu no vietas praktiski bez ēšanas, kamēr nonākam tur kur var apmesties, vai arī nosprāgstam kaut kur mežā. no šāda viedokļa iekšējo rezervju izmantošama neesot normālai paikai ir vienīgais fiziskais problēmas risinājums, savukārt ēstgribas apspiešana (ēst ta nav ko tā kā tā) un garastāvokļa uzlabošana ir vitāli svarīga morāles noturēšanai un panikā nekrišanai.

nu un kāpēc es visu šito bazāru sāku? sāku es tāpēc, ka ir parādījušies jau latvijā (štatos šitā huiņa jau sen ir dabonama) tādi medicīniskie preparāti kā fentermīns un ritalīns. abu preparātu sastāvā ir amfetamīni. šitos te štatos lieto kā recepšu medikamentus divos gadījumos - resnu cilvēku notievēšanai (tjipa kā reiz izmantojot stimulatīvo efektu - enerģijas krātuves, t.b. tauki deg ātrāk, un ēstrgribu samazinošo efektu) un uzmanības deficīta (vai kā to tie afigennie latviešu valdonieki ir nolamājuši attention deficit disorder) esamības gadījumā bērniem. tiesa, uzmanības deficīta ārstēšanai pamatā lieto trešo medikamentu (kurš btw kiko visvairāk) kurš saucas adderalls, par to gan neesmu vēl dzirdējis, ka būtu dabonams latvijā. tas efekts uzmanības deficīta gadījumā ir tāds - kamēr bērns ir hiperaktīvs un nevar koncetrēties uz kādu lietu, tikmēr adderalls jamam palīdz, savukārt, kad sīkais jau ir liels un hiperaktivitātes fāze sāk pāriet, adderalls sāk iedarboties kā vistīrākais party drags, jo cilvēkam pieaugot uzmanības deficīts samazinās un tipiski sasniedzot ~25 gadus nav tik izteikts, lai būtu jāsēž uz amfetamīniem.

nu un tagad iedomājaties, kā tas izskatās - hamburgeru kultūras pārstāvji tusē mājās pie televizora, sarijušies amfetamīnus, lai notievētu, savukārt viņu sīči (ar tjipa uzmanības deficītu) tusē blakus istabā pie i-neta un ir sarijušies to pašu. kamēr mazi tikmēr ok, a tajā brīdī, kad tas cilvēciņš ir izaudzis un kļuvis par cilvēku, jams jau nesparot, ka kaut kas nav riktīgi, ja jau padsmit gadus ir rīts tas drags, ta (huļi) nerīt vēl? un tad visi brīnās - čota sabiedrība kaut kāda ne tāda, jauki kaimiņi, kuri bija pazīstami divdesmit gadus pēkšņi vienā dienā ar divstobreni izgrieza lokālo supermārketu. ta tam kaimiņam, kurš pēc 45 gadu sasniegšanas sāka satraukties par vēderiņu, labais onkulis dakteris aikāsāp izrakstīja fentermīnu. kaimiņš pasēdēja uz fentermīna 5 gadus, nejauši sanāca monoksīda inhibitoru uzēst kādu (šitā arī ir baigā padarīšana, bet par to kādu citu reizi, sadaļā ajahuaska būs :c))) nejauši apēda divas tabletītes par daudz vai vienkārši uz strjoma uzsēdās(un pizdjec). un viss šitas zāļu bizness ir ar tādām summām. notievēšanas līdzekļi vien štatos ir 7,5 miljardu USD tirgus gadā. kaut kādas 60 tabletītes, kas ir aptuveni 20-30 dienām, atkarībā no ražotāja un visa pārējā maksā 100-250 mirušos prezidentus.loģiski, ka beigās izrādās, ka kaimiņš bērnībā bija atrāvies no pilsētas mēra suņa un tā jamam bija tāda trauma, ka 50 gadu vecumā ņema savu remingtonu un aizgāja uz wallmart atskaldīt bijušā mēra mazbērnus...

nekas mīlīši, arī pie mums jau sāk veidoties hamburgeru rijēju kultūra. drīz parādies jaunās kvalifikācijas aikāsāpi, kuri brūni nosauļojušies no rīta spēlēs tenisu, savukār pusdienās ar vieglu sirdi jaunā vidusslāņa pārstāvjiem izrakstīs ritalīnu saujām.

un starp citu (tas attiecas īpaši uz sievietēm) ir arī tāda moderno sieviešu grupa, kura notievēšanai izmanto ectasy (MDMA - metilenedioksimetamfetamīns), tb pa piektdienām sestdienām uz klubu, tur močī ectasy un ideāla forma saproties. tad jau tikpat labi notievēšanai var izmanto dekstrometorfānu, efekts būs labāks, bet dekstormetorfāns ir pat legāls. bet par to kādu citu reizi.