atmiņas
skatos senās bildes. sapņoju par to, ka vajadzētu tās materializēt no digitālā formāta. jāsakārto glītā albūmā. tādā senlaicīgā. tajā, kurš ir izmēros liels. tajā, kurā starp lapām ir svistpapīrs. tajā, kurš atmiņas galbās. un tad pēc gadiem es santimentāli skatīšos un bidināšu tik pat sentimentālas asaras kaut kur sevī. par ko? par to, cik tas bija skaisti.