da pašol ti!
nokskatījos to grāvēju 9.Rota. sen nebiju skatījies filmu pa TV. daudzās reklāmas pauzes mani vienkārši mocīja. pēc vakardienas visu diena sāp spranda. jālieto smēre. vakarā nets sāka gļučīt un tīrā brīnuma pēc es tagad te vispār varu pukstēt. vispārīgi kārtējais mēģinājums kaut kā pukstēt. pagaidām valdos. taču katra sīkākā kļūme un ekspozija neizbēgama. kā lai tagad aizmieg?! grāmatu lasīt nevar, pārāk liels kārdinājus būs to saplosīt. viss dzīvnieciskais atmožas manī. rokas krampjaini ik pa brīdim sažņaudzas un rokās spēks ieplūst. sāpošā spranda tikai pastiprina niknumu un neiecietību. zobi spiežas kopā. jālien gultā nomierināties. jāskaita līdz aiziešu šovakar bojā, lai rīt celtos un varbūt sajutīšos labāk. tikai nelolo liekas cerības. tu bļe nožēlojamais narkomān, dzērāj. zin kas tu esi? sūds. sūds ne cilvēks. un ar šīm rokām, šīm pašām es tevi paņemšu un izsvaidīšu pa visām sienām. un to izdimtenisko smako ko aiz sevis atstāsi es ievilkšu tik dziļi nāsīs, ka no acīm izspiedīsies tā arā. un tad es varbūt būšu mierīgāks. enerģija būs iztērēta, īsā laikā posmā, jebšu baigi fizikāli precīzi runājot, būšu uzsprādzis!