[pārrakstīts]
šodien ieskricelēju blociņā ko. tas no Vācu valodas stundas.
Vienkāršs mēģinājums. tur, parasti skaļajā zālē, kur sarunas neizīkst. Nostājas cilvēki ar lietussargiem rokās. A`capella dziedājumā tiek pasniegta jauka dziesma par pavasara tematiku. tik tiešām ielēja manā sirdī apvasara lietu. sniegs izkusa, koki un puķes uzplauka, saulīte uz brīdi aizgriežas, lai lietus aiskalotu pēdējās pelēcības atliekas, kas kā veļi klīst un rēgojas. likās jau ka tas atnesīs spēkus un degsmi uzziedēt plašajām pļavām visdažādākajos toņos un smaržās. Gan jau nāks laiks un pavasars klauvēs pie Cibiņu rastāmdurvīm. tagad lēni notek un pašā lejā piesalst kārtējā pilīte manai ziemas lāstekai.