par Kultūras pasākumu
Reālais atmiņu atstāsts no Kultūras vakara piektdienā.
viss sākās ar kavēšanos, ko es ar chi nevarējām sagatavoties laicīgi. bet nu tomēr viss sākās. cilvēku, manuprāt, bij pietiekami daudz. bij gan gaidītie, gan ne īpaši gaidītie, gan par pārsteigumu atnakušie. bet nu tomēr viss sākās. par tā saucamajiem uznācieniem. pirmais bij kādas meitenes dzeja. samērā interesanti, bet vēl nespēju visu uzmanību tam veltīt, nebiju iejuties. tad bij popsīga dziesmiņa trīs meiteņu izpildījumā. manuprāt, pārāk salkana. tāda neatbilstoša pasākuma formātam. tad bij vēl dzeja. tik atšķīrās veids kā to pasniedz. citi šausmīgi teatrāli, citi tā vienaldzīgāk, vēl daži veiksmīgi sabalancējot visus faktorus. interesants šķita vēl divu dvīņu māsu uznāciens. līdzīgas kā divas ziemsvētku svecītes. pat balsis viņām vienādas likās. tāpēc dažu brīdi jauki izklausījās. man patika. tad bij jauki klausīties chi darbos. pavisam citādāk nekā lasīt. tad kaut kad bij mans izgājiens. vēl pēc pāriem bij gaidītais. kāds neciešams jaunietis spēlēja savas rakstītās dziesmas. vienkārši emo. varētu tik daudz kritikas un negāciju sarakstīt. tomēr pie labā turāsimies. tā klusām ēdot piparkūkas un dzerot portera iesala dzērienu baudījām ar chi Kultūras pasākumu. jauka bij ofšoru meitenes dzeja. man patika, viss tas veidas kā tas tika pasniegts un process kopumā. nolēgumā pašā bij atkal dziesmiņa. šoreiz gan tād pavisam laba un piemirsta. jauks bij šāds vakars. kaut kas jauns un neslikts.