savārstījums
zilas debess šodien pretī guļ. gāju pa mazo ieliņu un klausījos, kā zem kājām čirkst mazie ledus gabaliņi. kraks, kriks. no priekiem nepamanīju, kā kodīju es savas lūpas. allaž aukstā laikā tās sasprēgā un nomaina ādu. vajag jau lietot to higēnisko lietiņu. bet kabatā tā tik labi iederas. nedaudz pakratās tur, pakavē laiku labajai rokai. pamanījies esmu sadabūt tādu kņudoņu kaklā jau kuro dienu. pavisam nelāgi. jūtu kā virzās tas viss uz kakla un klepus pusi. ienīstu to veco veci Krekšķi. pierasts arī ar cibas pazušanu ik pa laiciņam. jāiet sameklēt kādas zāles. nevar slimību ielaist. bet ārā tomēr tik ziemas-tuvīgs laiciņš. jau vēl tā riktīgā ziema nav, bet tuvu gan. kā mazie zariņi apsaluši. kā putni sabužinājušies. kā viegli nokaltis zāles stiebrs palūkojies ārā no sniega sveicina mani. jāiet fotogrāfēt.