13:43 - savārstījums
zilas debess šodien pretī guļ. gāju pa mazo ieliņu un klausījos, kā zem kājām čirkst mazie ledus gabaliņi. kraks, kriks. no priekiem nepamanīju, kā kodīju es savas lūpas. allaž aukstā laikā tās sasprēgā un nomaina ādu. vajag jau lietot to higēnisko lietiņu. bet kabatā tā tik labi iederas. nedaudz pakratās tur, pakavē laiku labajai rokai. pamanījies esmu sadabūt tādu kņudoņu kaklā jau kuro dienu. pavisam nelāgi. jūtu kā virzās tas viss uz kakla un klepus pusi. ienīstu to veco veci Krekšķi. pierasts arī ar cibas pazušanu ik pa laiciņam. jāiet sameklēt kādas zāles. nevar slimību ielaist. bet ārā tomēr tik ziemas-tuvīgs laiciņš. jau vēl tā riktīgā ziema nav, bet tuvu gan. kā mazie zariņi apsaluši. kā putni sabužinājušies. kā viegli nokaltis zāles stiebrs palūkojies ārā no sniega sveicina mani. jāiet fotogrāfēt.
22:54 - par vēlu jau
ir klāt. jau atkal. tas vakara trinonis. kā no biezas, garas zāles tas izlīdis.
pirkstiņi niez. nosēdēt nevar. šūpojies krēslā. bezjēdzīgi nosists laiks. ar tādu nemaz ne lielu un smagu nūju. tā viltīgi sists. šodien jau nesāpēs rīt ar ne. pēc pāris dienām. tad tā vienā brīdī uzdos pa kreisiem sāniem. acis kritīs ciet pašas pa dienu.
niez kakls, kurš prasti neniez. tad gan vairs neko labot nevar.
viegli sitieni pa klavieres taustiņiem, šūpoju kaklu vēl taču iemīļotais vakara iesala porteris nav attaisīts. labs iemesls pavadīt šaovakar kādu stundiņu ilgāk. nē, kur nu to. jāceļas no sasodītā krēsla un jāklāj gulta. jāiet gulēt. pietiek badoties kā sakārnim. es gribu tā duadz un riktīgi. ieslīgt mierīgā ziedu pļavā. ļauties, lai mīļotā blakus guļas. to cieši skaut un nesajust laiku nemaz. nē, nudien jāceļas pirms nav par vēlu jau.
atkrītu krēslā. diezko ar mūzikas atbilstību un sajūtu nelīmējas kopā. jāmaina pleijliste.