saules stariņš atspīdēja sejā. jau no paša rīta apžilbu. prieks tomēr, ka nelīst. kā jau katru sestdienu paņēmu savu velosipēdu un devos uz tuvāko veikalu pēc piena un smalkmaizītēm. pirms pāris nedēļēm vēl rīta saulīta vigli dedzināja ādu un lika kādai sviedru lāsītei izspiesties uz pieres. tagad viss ir daudz citādāk. roas nosalst, plaušas sarijas vēso gaisu un ķermenis viegi trīs. saulīte taču spīd un par to jau vien prieks. braucot sapratu, ka gribu pliksalu. jā! tas ir tas kas man tik tiešām ļoti patīk. pliksals. ui, tā aizdomājoties, no ceļa var nobraukt!