neskrien, lūdzu
steiga. noteikti pulksteņa laiki. apkārtējā nemierīgā darbība. kā uz milzīgas ielas. tu ej kaut kur ar kādu iemeslu. pretīm un blakām nākoši, skrienoši cilvēki, automašīnas, autobusi. esi jau iejuties pūlī. pazām šī masas īpašība absorbē arī tevi, tavu būtību un domas. viss laiks aizņemts līdz pēdējam sīkumam, kā konfekšu kastē, kur katrā vietiņā ir bombonga. tas notiek pēkšņi un var nenotikt nemaz. viss! vienā brīdī vienkāši apstājies. tieši pa vidu iebrauktuvei kādas mājas pagalmā. tev uzgrūžas kāds cits laika, steigas un rutīnas upuris. lidojoši papīri ieskauj visu tuvāko apkārtni, nebaga cilvēkam atsprāga vaļā pārbāztais portfelis. viņš mēģina visu salasīt, pirms nekas nav steigas sabradāts. jau kārtēja steiga. tu sev pasaki pietiek! pietiek triekties. kā citiem apstulbis stāvi un lūkojies debesīs, pelēkās un vienmuļās. tev tieši sejā iekrīt pirmā lietus lāse. atmosties, sadzirdi. sadzirdi kā automašīna sparīgi tev taurē, lai vācies nost no ceļa. lēnām paej tos dažus soļus. tad sper to nākošos. un nu jau lietus iesauts atkal skrien, tikai šoreiz citādi un ar savādāku mērķi. tev smaids ir uz lūpām. mēģini paglābties no lietus. mājas. atvigloti uzelpo. pieej pie loga. nosēdies uz palodzes un vēro. kā tie tur lejā skrien un nemaz nemana to, ka vajadzētu pamosties. lūdzu pamodini arī citus, vismaz tuvākos. tos, kuri skrien!