:)varbūt sevis apzināšanai tikai tad jēga, ja tā caur mīlestību. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tāpēc, ka apzinoties, Tu paliec malā, bet mīlot, esi kopā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tagad tikai ieraudzīju updeitu. vai Tu ienīsti arī ienīšanu, vai tu to mīli? abos gadījumos ir izeja - pirmajā atteikties, otrajā pieķerties mīlestībai.


un nevaja te jautājumus par to, kas ir mīlestība, jo ja Tu zini, kas ir Dievs, tad Tu zini arī to.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ka ienīstu ienīšanu.
tāpēc jau arī tas jautājums, kur lai meklē kaut kādu iemeslu mīlestībai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dievs vai viņa nodoms visos cilvēkos, ir par maz mīlestībai?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, bet tas ir jāpadara par intensīvu savas dzīves daļu. tikpat lielu kā ēšana, gulēšana. lai neizliktos mīlam (nesapītos smaidos un apskāvienos). lai mīlētu. tas prasa darbu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas jau pats par sevi. :) un kā zināms - darbs dara darītāju un mīlēšana mīlestību.

es nezinu. iespējams, ka uzreiz jau tā mīlestība neatnāk. nav jau iespējams sev pateikt - viss. no šodienas mīlu. iespējams, ka vienkārši jāsāk strādāt..nu, kalpot, droši vien, un tad, redzot, kā Tava rīcība ietekmē cilvēkus, kā rodas labais, kā vairojas prieks, var rasties arī mīlestība pret to visu. :) varbūt atslēga ir radīšanā. tādas pasaules radīšanā, kuru mīlēt. :)

(Reply to this) (Parent)

turklāt nevajag neko sarežģītu. reizēm pietiek apsēsties un aprunāties, nevis paiet garām. tā, kā mēs to izdarījām čilautā. pirms tam man bija zudusi ticība, ka man vispār ir palicis kāds draugs uz kuru var paļauties. pēc tam atgriezās. turklāt tas jau arī tā kopumā, nevis tikai konkrēti par cilvēkiem, bet par pasaules kārtību kā tādu.

(Reply to this) (Parent)

saproti, man ir grūti pieņemt vārdu 'mīlestība' tad, ja to saki tu, jo tu kā cilvēks esi ļoti kaislīga, bet man visu laiku liekas, ka mīlestība ir jāizdomā vēlmju neesamības stāvoklī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav jau tā, ka es neatšķirtu dažādos dvēseles stāvokļus, kuriem visiem var tikt piešķirts viens vārds, bet tad, kad es ar Tevi runāju, tad es domāju to mīlestību, kura varētu būt tavējā...tad, kad Tev beigs likties, ka viņa ir jāizdomā. Tā....līdzenā prieka lauka mīlestība ar vēlmi pēc dziļa miera.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es neticu, ka ir kaut kāda līdzena prieka lauka mīlestība; mīlestība nav ziedi, pat ne augļi, bet saknes, - tādā nozīmē, ka dziļi, apslēpti un stipri. Tāpat kā īsts naids.
Un vēl, man neliekas, ka mākslai vispār ir kaut mazākais sakars ar mīlestību. Radīt var mīlot un radīt var ienīstot, vienlīdz spēcīgi. Māksla jau ir tie ziedi, un tikai.
Kas man no profundis īsti iekrita sirdī - par to vienvirziena ceļu. Dzirdi, profundis? Tas ir tik nežēlīgi patiesi, ka nevaru nepiekrist, tātad nevaru arī mierināt.
Nespēju gan izlasīt līdz galam jūsu sarunu, atvainojiet. Par daudz to vārdu, īpaši mayai. Neņem ļaunā, maya.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, jā. tu pareizi pateici, par mīlestību.

(Reply to this) (Parent)

kāpēc gan lai es neņemtu ļaunā?

(Reply to this) (Parent)

es gan ticu līdzena prieka lauka mīlestībai - stiprai un mierīgai, atklātai un drošai. bez paslēpēm. aci pret aci. un tajā ir viss - gan saknes, gan ziedi, gan augļi, it sevišķi tad, ja tie ir kartupeļi.

un vēl es domāju, ka mēs runājam par vienu un to pašu, tikai es izvēlos vārdus, kuri ir viegli, bet jūs abas, tos, kuri ir smagi. un tāpēc, ka mūsu izvēles ir dažādas, jums liekas, ka es tikai kaut kāds putns. traļi vaļi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc lai neņemtu ļaunā? - tāpēc, ka tas nebija nekāds personīgs apvainojums, tikai nesaprašanās izpratnē par kaut kādu jēdzienu un par formu, kādā par šo jēdzienu iespējams vai pieņemams (pilnīgi subjektīvi, protams) runāt. nav taču tā, ka visiem vienmēr par visu jābūt vienisprātis. un vēl - manā mīlestības izpratnē dziļums nebūt nenozīmē paslēpes un neizslēdz, nenoliedz atklātību.

(Reply to this) (Parent)

redzi, šeit tas "metro, parīze, indietis, melns, sarkans" - tā visa ir tā pati estetizācija. tā pati kaislība. sakāpinātais, skaistais mirklis, kas strādā uz jutekļiem, kas veido mākslu, rada neaizmirstamu sajūtu. tur jau tā lieta, ka man ir pārliecība - Patiesība meklējama citā plauktiņā.

un tas arī ir tas nolieguma ceļš, pa kuru esmu aizgājusi, un atgriezties nevaru citādi, kā vien to visu neievērojot un atrodot citu ceļu, pa kuriem mīlēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labai mākslai ir jāved pie katarses - robežsituācijas, kurā pasaule un patiesība atklājas tādas, kādas tās ir.
es domāju, ka patiesība ir tik liela, ka ceļi pie tās var būt dažādi. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

var, var, protams, būt dažādi.

galvenais ir dzīvot, nemānot sevi, neizliekoties, nekalpojot statusam sabiedrībā vai slimīgām kārībām, nekalpojot pozām, bet gan patiesībai. atšķirt īsto no neīstā, pilno no tukšā. tāpēc arī šī lūgšana ir atslēga, jo mēs esam pārāk sapinušies mayas tīklos, lai uzreiz ieraudzītu sevi tādus, kādi esam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tikai, lai to izdarītu TIK kategoriskā veidā, Tev JAU ir jāzina, kas IR patiesība. un tur ir lielākā problēma, jo cilvēks, savā nepilnībā...patiesību tikai nojaušs, nevis zina. un vienmēr pastāv risks kalpošanu patiesībai sajaukt ar pozu "kalpošana patiesībai".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

teikšu vēlreiz - TĀPĒC JAU ARĪ ŠĪ LŪGŠANA.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a davai izkaujaties

(Reply to this) (Parent)

es dzirdēju arī pirmajā reizē :P

(Reply to this) (Parent)

vārdi kā tādi ir estetizācija. cits ceļš ir klusums.

(Reply to this) (Parent)