|
Jan. 21st, 2007|04:37 pm |
Es neticu, ka ir kaut kāda līdzena prieka lauka mīlestība; mīlestība nav ziedi, pat ne augļi, bet saknes, - tādā nozīmē, ka dziļi, apslēpti un stipri. Tāpat kā īsts naids.
Un vēl, man neliekas, ka mākslai vispār ir kaut mazākais sakars ar mīlestību. Radīt var mīlot un radīt var ienīstot, vienlīdz spēcīgi. Māksla jau ir tie ziedi, un tikai.
Kas man no profundis īsti iekrita sirdī - par to vienvirziena ceļu. Dzirdi, profundis? Tas ir tik nežēlīgi patiesi, ka nevaru nepiekrist, tātad nevaru arī mierināt.
Nespēju gan izlasīt līdz galam jūsu sarunu, atvainojiet. Par daudz to vārdu, īpaši mayai. Neņem ļaunā, maya. |
|