Es neticu, ka ir kaut kāda līdzena prieka lauka mīlestība; mīlestība nav ziedi, pat ne augļi, bet saknes, - tādā nozīmē, ka dziļi, apslēpti un stipri. Tāpat kā īsts naids.
Un vēl, man neliekas, ka mākslai vispār ir kaut mazākais sakars ar mīlestību. Radīt var mīlot un radīt var ienīstot, vienlīdz spēcīgi. Māksla jau ir tie ziedi, un tikai.
Kas man no profundis īsti iekrita sirdī - par to vienvirziena ceļu. Dzirdi, profundis? Tas ir tik nežēlīgi patiesi, ka nevaru nepiekrist, tātad nevaru arī mierināt.
Nespēju gan izlasīt līdz galam jūsu sarunu, atvainojiet. Par daudz to vārdu, īpaši mayai. Neņem ļaunā, maya.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, jā. tu pareizi pateici, par mīlestību.

(Reply to this) (Parent)

kāpēc gan lai es neņemtu ļaunā?

(Reply to this) (Parent)

es gan ticu līdzena prieka lauka mīlestībai - stiprai un mierīgai, atklātai un drošai. bez paslēpēm. aci pret aci. un tajā ir viss - gan saknes, gan ziedi, gan augļi, it sevišķi tad, ja tie ir kartupeļi.

un vēl es domāju, ka mēs runājam par vienu un to pašu, tikai es izvēlos vārdus, kuri ir viegli, bet jūs abas, tos, kuri ir smagi. un tāpēc, ka mūsu izvēles ir dažādas, jums liekas, ka es tikai kaut kāds putns. traļi vaļi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc lai neņemtu ļaunā? - tāpēc, ka tas nebija nekāds personīgs apvainojums, tikai nesaprašanās izpratnē par kaut kādu jēdzienu un par formu, kādā par šo jēdzienu iespējams vai pieņemams (pilnīgi subjektīvi, protams) runāt. nav taču tā, ka visiem vienmēr par visu jābūt vienisprātis. un vēl - manā mīlestības izpratnē dziļums nebūt nenozīmē paslēpes un neizslēdz, nenoliedz atklātību.

(Reply to this) (Parent)