reliģiskais moments - [entries|archive|friends|userinfo]
reliģiskais moments

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jan. 4th, 2019|01:30 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
ieraxtīju pie methodrone, bet jāpiefiksē arī šeit - "liecība"?

pirms kādiem 19 gadiem man bija pēkšņas Dieva - mīlestības upes - sajūtas, uzrunāja arī labums un sirsnība kristiešu vidū, iepretī diezgan nežēlīgajai pusaudžu alko un destrukt. attiecību realitātei. tad ar laiku, apm 10 gadu laikā, sāku "atkrist", jo besīja lietas baznīcā, īpaši seksisms un pareizums (šķita, ka man stipri jāierobežo mans radošums un emocijas un vispār viss ķermenis jāatstāj aiz durvīm), bet joprojām atcerējos savu atklāsmi tikai sāku domāt, ka tas ne obligāti ir kristīgais dievs.

tad sāku pētīt šo "kaut ko citu" palēnām atklāju veselu garīgo realitāti; apzinātība, meditācija, viss neduālisma virziens, pa ceļam nedaudz arī enerģijas iečekoju un psihedēliju. tagad, man tikko nomira tēvs. viss izskatījās tieši tā - https://www.youtube.com/watch?v=0Gj4cwdqNng - un notikumos ap viņa nāvi es vienkārši peldēju tajā garīgajā telpā, un tad arī sapratu, kā tajā darbojas lūgšana - kā tiekšanās, kā ķeršanās pie rokas, kaut kas tāds, kā trūkst neduālismā. kur bieži iemitinās intelektuālais snobisms un pašsaustīšana, netiek validēta ne tava vainas sajūta, nedz dota cerība, nedz līdzekļi, kā palīdzēt tiem, ko mīli. ko darīt lielās ciešanās? kas ir ērtāk - sev teikt "ciešanas ir mana prāta konstrukcija, un es esmu lohs, ka ar tām identificējos" vai saukt "apžēlojies"? visa tā psiholoģiskā realitāte tiek noraidīta un tādējādi paliek tumsā un mēs līdz ar to.

Kristietība ir stāsts par to, kā Vārds tapa Miesa. Logoss, visur esošā apziņa, viss, ar ko dīlo neduālisti, kristībā mums pasniedz roku, būvē tiltu, "apžēlojas". neizliksimies, ka nedzīvojam sūdos, ja pagaidām vēl dzīvojam. ja tas aizņem lielāko daļu nu mūsu apvāršņa. vai ka mēs "jau esam šeit" un "tas tikai jāierauga", ja duālismā kritušās sirdis bauda tikai izolāciju un kulšanos pa saviem grēkiem. visas ilgas ir ilgas pēc dieva un visas sāpes ir sāpes par šķirtību no dieva. lūgšana ir transportlīdzeklis. un tā sākās ar "grēknožēlu" - atzīšanos savas dvēseles slimībās un ego nespējībā.

ā, un maybe cilvēkiem Āzijā un Peru, kas ir dzimuši citā garīgajā telpā, kam ir cita miesa un nav tik stingru ego robežu, līdz ar to arī ciešanu, drāmu, vainas sajūtu, traumu utt., kas ir vairāk kā "bērni", varbūt viņiem ir pavisam citas garīgās vajadzības. viņiem pietiek ar self-inquiry, midfulness, un varbūt nav vajadzīgs Kristus? es nezinu. es domāju, ka reliģija vienmēr ir arī antropoloģija.
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]saccharomyces
Date:January 4th, 2019 - 04:07 pm
(Link)
pēdējā rindkopa +++
[User Picture]
From:[info]saccharomyces
Date:January 4th, 2019 - 04:08 pm
(Link)
tikai domāju, ka ne vienmēr runa tikai par ģeogrāfiskajām robežām, ticu, ka ir cilvēki arī citās kultūrās, kuriem vajag kristietību, un cilvēki tepat blakus, kam ne tik ļoti
[User Picture]
From:[info]de_profundis
Date:January 4th, 2019 - 04:37 pm
(Link)
jā, mēs neko nezinām.
un vēl arī nevaram zināt, cik kurš ir ticīgs, un cik kas ir kristīgs, un tā nav mūsu darīšana.
[User Picture]
From:[info]saccharomyces
Date:January 4th, 2019 - 04:38 pm
(Link)
💚

kaut vairāk cilvēkiem būtu šāda attieksme pret reliģiju/kristietību
From:[info]krishjaanis2
Date:January 10th, 2019 - 08:16 pm
(Link)
jā, mēs nevaram ielūkoties sirdī un attiecīgi mēs nespējam un nedrīkstam būt siržu tiesneši. un atkal - jā, par D-vu mēs daudz nezinām, bet pašu galveno viņš mums ir darījis zināmu. Dievs nav kaut kāds abstrakts uz sevi vērsts nabā blenzošs nekustīgais pirmkustinātājs, mistisko numinozo nojautu filozofu Dievs, kam cilvēks tikai tā. Dievs jau no paša sākuma runā ar citu un grib darīt sevi zināmu, un tik, cik viņš no sevis atklāj, tik arī mums ir dots zināt. tāpēc nevar pilnā drošticamībā teikt, ka "mēs neko nezinām" - mēs zinām pietiekoši, lai pēdējās dienās nevarētu aizbildināties ar nezināšanu.
From:[info]dute
Date:January 4th, 2019 - 10:27 pm
(Link)
jā, vai ne
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:January 4th, 2019 - 04:26 pm
(Link)
Labs ieraksts.
From:[info]marina_
Date:January 5th, 2019 - 01:01 pm
(Link)
praksē gan neduālismā arī ir savi duālisma principi. jo augstāks spēks ir, tikai pašā. un tam var saukt visu, ko sauc uz Kristu. Apžēlojies, paldies, palīdzi,... Tieši kā to praktizē it kā non-dualist Dainis un īstenībā arī šamaņi. Taču neduālisms, manuprāt, aicina neapstāties tikai pie lūgšanas, bet arī to izstrādāt ar self-healing
[User Picture]
From:[info]de_profundis
Date:January 5th, 2019 - 01:33 pm
(Link)
Praksē neduālisma kā vienotas mācības nemaz nav. Arī kristietību var saukt par neduālismu. Tas apzīmē noteiktu virzienu, kur katrs ir sava ceļa gājējs, cits paķer klāt kristu, cits tantru, cits sēnes vai psihoterapiju. Cits cenšas praktizēt uzreiz tīro formu (to, ko māca Ramana Maharši un zari no viņa celma - kā mooji). Tīrā forma, kas ir vistālākā visslepenākā mācība gan budismā gan kristietībā, varbūt nav uzreiz piemērota cilvēkiem, kam vispirms jāizstrādā citas lietas. Kas sevi vēl skaidri neredz. Citādi rodas farizejisms un pašapmāns, ka sāk sev un pasarg dievs vēl citiem borēt ka viss ir tikai ilūzija un tava prāta konstrukts, viss tūliņ pazudīs, un lūdzu saproti, ka tava lūgšana nav īsta, jo palīdz tikai tev pašam. Jo dvēseles ievainojumi prasa, ka tos vispirms aplūko, ņem par pilnu un dziedina ar nolūku un uzmanību.
[User Picture]
From:[info]de_profundis
Date:January 5th, 2019 - 01:40 pm
(Link)
Kristietībā lūgšanas (liturģija, grēksūdze un sakramenti) (jo īpaši pareizticīgo baznīcā, kur krāj tuksneša tēvu ("guru") pieredzi) ir daudzos gadsimtos izstrādāts un jaudīgs self healing instruments, kas balstīts cilvēka psiholoģijā un enerģētiski jaudīga avota piesaukšanā. Nav nekādas starpības, vai tas atrodas iekšā vai ārā. svētais gars utt. svētbilžu bučošana un svecīšu likšana ir tipa energy work. es varbūt jau tev teicu, ka sapratu, ka liturģijā ir visi tie paši soļi, kas šamaniskajā dziedināšanas ceļojumā.

ko mēs vispār zinām, kas ir lūgšana, pirms neesam lūguši? daži to definē kā dvēseles stāvokli, kur tu sēdi "mettā", vibrē žēlastības klātbūtnes apziņā. citi runā par to, ka katra tava ieelpa ir lūgšana un izelpa ir dieva slavēšana. neko mēs nezinām.
From:[info]krishjaanis2
Date:January 10th, 2019 - 08:17 pm
(Link)
darbu reliģija/ticības reliģija