Būtu laiks doties pie miera, ir 1. septembris, pašam nav jādodas vairs uz skolu, bet miega vietā palasīju daudzus gadu vecus ierakstus - tik daudz atmiņu un tā laika emociju, notikumu. Diemžēl to vairs nedaru - nepierakstu notikumus, domas, emocijas. Vai to lasīšu pēc gadiem 10, 20? Vai ciba vēl būs, vai paši būsim. Ir tik sasodīti jocīgi un priecīgi vienlaicīgi, ka ir bijusi iespēja izbaudīt tik daudz emociju. Ne visiem tas ir sniegts, daudziem šīs iespējas ir laupītas. Stulbais karš, kurš atkal ir ienācis mūsu likteņos.