sāku dzīvot piektdienas Sigur Ros koncerta gaidās. Ideāli būtu, ja kāds noplēstu uz to laiku Arēnas rīga jumtu nost un virs mums būtu tikai zvaigznes un mākoņi, mazliet lietus un vēja būtu tieši laikā. Protams, ideāli jau būtu ziemeļblāzma.
Islande un notikumi pirms gandrīz gada mani ir pamatīgi ietekmējuši, ka arvien tas viss tā dīvaini uzvedās manā galvā un nervu galos. Nenoliedzami īpaša zeme. Ja būtu devies turp saulainā laikā, kad viss ir tik jauki kā Malagā vai kur citur, tad pavisam nejustu to, kas ir Sigur Ros mūzikā iekšā.

dabas skarbums laikam man ir iekšā. ne velti man patīk dauzīties apkārt pa mežiem, kamēr citi sēž siltās mājās un drebinās. laiks, kad logā sitās vējš un sniegpārslas, tas ir mans laiks. Mja. Vasara beigusies, īsti nemaz nesākusies. Vēl ir laiks paspēt šo to izdarīt.