zvaigznes
vakar vakarā prāta nāca dziesmas vārdi - Daudz, miljoniem, miljardiem krīt zvaigznes, bet tavējā spīd, un manējā ar’.
vakarnakt dzidri skaistas, skaistas debesis. vienā brīdī sadzirdēju tādu, kā ūdenī iemesta nokaitēta dzelzs skaņu. Sākumā likās, ka tā ir raķete, tomēr nē.. krītoša zvaigzne. Spoža jo spoža. Nebiju tādu redzējis iepriekš. Laikam tieši virs galvas, tādēļ arī tik spoži un skaļi. Iesaku arī citiem aukstajā naktī pavērties debesīs, protams, ka pilsētā jau neko neredzēsi. Atpakaļ ceļā vēl redzēju vienu krītošo. Nu tad visiem - Prom uz mežu :)