šodien tā sanāca paēst jaunā vietā - Dominā kaut kāds tur vesternu stilā starp Vairāk saules un starp Kebabiem ēstuve tjipa KFC, bet visur skandina, ka vistiņas no Bauskas. Ķīnas vistas zupa bija kaut cik silta un ēdama, bet nu pica man dziedāja Braiena Ferrija dziesmu Let's stick together... ak es naivais, iedomājies, ka picai ir jābūt apaļai (kaut cik) un ar kraušķīgu malu. Pasniedza picu tādu neregulāras formas ar tikpat neregulārām malām un mīkla bija kā tikko no saldētavas un atkausēta - tieši tik daudz izcepta lai staipītos vairāk par mozarellas sieru uz picas. vobščem i ne īsti paēst varēja, ne īsti garšīgi. Kādreiz izmēģināšu tur varbūt tos vistas brīnumus - gribas atcerēties KFC (nu moins, atmiņas)Parīzē un lielo izēšanos.

Tas ir trakums, kā atmiņas, lai arī dikten pozitīvas, pārāk sakarsē.
Neizdevās atrast normālu cepuri. Laikam vēl ilgi nesanāks.