realitāte un tās perspektīvas mani brīžam biedē. Tas, ka bērnībā lasītā padomju laiku zinātniskā fantastika, kura tapusi arī 60.gados, Azimova darbi un citi, strauji un vienlaikus lēnām piepildās. Korporācijas valda un valdīs. Tādi superkorporatīvie bloki kā Google, Skype (redzējām, kas notiek, ja skype uz kādu laiku nestrādā) attīstās un varbūt piepildīsies Terminatora scenāriji savā ziņā? nāksies atgriezties nākotnē, lai kādu no tiem puikām jau laikus nošautu? Tehnoloģiju attīstība, mūsu maņu paplašinājumi. 60.gadu fantastiskā zinātne - kibernētika. Lai arī mums vēl nav lielas un dziļas tehniskās sasaistes ar datoriem (implementēti čipi, mehāniskās rokas utml.), tomēr arvien vairāk mūsu dzīvi pakārto tehnoloģijas. Gribas brīžam mesties prom no tā visa. Tā ir sava veida bezcerība, jo progress arvien dzen uz priekšu visu un tehnoloģijas arvien dziļāk ievelk sevī. Atceros no rīta
lasīto par robotizēto lielgabalu, kas sagājis grīstē un nogalinājis 9 cilvēkus. Negadījums? varbūt, inženieru vaina utml. Tomēr progress spiež pārnest cilvēka spējas uz automatizētām ierīcēm un tās jau arī tiek veidotas pēc cilvēka izpratnes, loģikas, mentālajiem modeļiem, lai vieglāk viņas varētu projektēt - visi iesaistītie saprastu - gribot negribot taisam pēc savas līdzības. Visdrīzāk nevis tas, ka mašīnas taps gudrākas par cilvēkiem, bet gan tas, ka cilvēks paliks dumjāks. Visu viņa vietā darīs mašīna. Piemērs konkrēts - cik gan vairs atceramies tālruņa nummurus? kādēļ atcerēties, ja viss stāv mobilajā ne tā?? Atkarība no tehnoloģijām. Cilvēki sava prāta spējas arvien mazāk izmanto, jo visu izskaitļo, pasaka mašīnas. Vienlaikus jautājums par atkarību no draugiem.lv un citiem internet resursiem - kas gan viņu rada? komunikācijas un saziņas iespējas? vai arī alkas pēc jaunākās informācijas? Tā sabiedrībā kā tāda vērtība ir izveidojusies un to arī kultivē lielākie ziņu mediji, piemēram, CNN - be the first to know. Viņu sauklis skan tieši šādi. Protams, bizness mūs visus dzen uz priekšu, kam pirmajam informācija - tas ir ieguvējs, uzvarētājs, bet cik ilgi tā?

Kādēļ mēs sakām, ka nav laika, jāskrien? tādēļ, ka informācija ātrāk apmainās. Kādreiz varēja nosūtīt ziņu un gaidīt vēstuli, kad nu būs atbilde. Tagad ir mobilie tālruņi, e-pasti, iespējas pārbaudīt, kur tu atrodies. Viss rotē ātrāk, ātrāk jāstrādā, visu visu vajag ātrāk. Internets paliek arvien ātrāks, tehnoloģijas nemitīgi tiek dzītas uz priekšu. Manuprāt, nākotnē tiks pieņemts likums, kas regulēs informācijas pārraides ātrumu, jo kaut kādā brīdī var iestāties punkts, ka informācija plūst pārāk ātri - nez vai tā varētu pārsniegt gaismas ātrumu? Kas tai brīdī notiktu?

Papildus satraucoši fakti atklājās, noskatoties filmu Zeitgeist (www.zeitgeist.com), iesaku visiem apskatīt un padomāt. RFID - radio čipi, kas ļauj noteikt tavu atrašanās vietu - nekur nepaslēpsies. Pilnīgā kontrolē. Big brother is watching you. Mazliet draudīga un tehnoloģiski auksta šķiet tā nākotne.

šo visu uzrakstīt un aizdomāties (jau atkal) man lika šis raksts (vēlāk kādā brīdī noteikti visu izlasīšu):
Scroogled
http://www.radaronline.com/from-the-magazine/2007/09/google_fiction_evil_dangerous_surveillance_control_1.php