katru dienu cita dziesma. lietainās dienās to vien darīt kā sēdēt ar suni pie krāsns un lasīt kaut ko gudru. teju sagribējās kaut kur aizlaisties un palasīt kādu fantastikas grāmatu. Tas tak tik sen nav darīts. Palasīt un saprast, ka lēnām pošamies uz to fantastu aprakstīto pasauli, kuru vēl pirms gadiem 15 lasot domāju, ka nu tā gan ir pasaka. Bet man šķiet, ka drīz vajadzēs ierobežot informācijas apriti ar likumu. Tai brīdī, kad informācijas ātrums pārsniegs gaismas ātrumu, šķiet, ka pasaule sabruks. Arvien ātrāks dzīvesritms uzdod.
bet kamēr nav noticis pats sliktākais, tikmēr skaudri paklausīšos pet shop boys. mja, ir dziesmas, kas ir kā plāksteri pret rudens negācijām. Plāksteri atkal un atkal - forši, ka ir tādas zāles, uz kurām paļauties :)