 | |
|
kārtējā pieredzēšana
Manas domas un idejas uztvēruši un attīstījuši citi. Mani draugi. Viņiem nebiju stāstījis. Pastāstīja man. Un beidzot es redzu, ka ir vēl citi. Tā tikai turpināt. Izvēlies vietu un padari to ideālu? Vieta jau sen izvēlējusies mani. Un tā vakarā savācām vairākus akmentiņus ar caurumiem. Un arī citus ļooti interesantus akmentiņus. Tie, kas brauks ciemos, varēs aplūkot |
|
| |
|
heh, turpinās
Skat, Tautas Forums, kādu laiciņu nebiju tur ielūkojies. A kas tur jaunākais raksts? Saruna par Kosmosofiju. Un tur arī rezonēšana pieminēta. Tā grāmata jau pasen bij novilkta, bet saņemties izlasīt datorā neesmu varējis. Turklāt rindā stāv ("stāv") vairākas grāmatas un e-grāmatas. Tātad pagājušonedēļ bija liepziedu meditācija Šonedēļ melleņu meditācija |
|
| |
|
VDT
nogurums. Tas laikam no melleņu klimpu zupas un meža. Un arī no domām šķiet, ka mellenes rādīsies saldos sapņos. Vispasaules Domu Tīkls. Vispasaule=Visums. Tādu jēdzienu izdomāju vidusskolas sākumposmā, kad pievērsos dzejošanai. Tā slinki gan, kad garīgais vulkāns sāka rūkt un kūpēt. Liekas, ka neuzsprāga, lai gan šo to izspļāva. Tātad Vispasaules Domu Tīkls (VDT) bija mana teorija (neuzrakstīta gan) par to, kur rodas idejas, kā ceļo domas un vēl par kādām enerģijām, dvēselēm un vēl šo to. Tas bija tāds pasaules iepazīšanas process caur sevi, ar apceres palīdzību. Apcere - šis vārds man izraisa smaidu+nedaudz maza smiekliņa+nopūtu. Kāpēc? ai. Nav svarīgi, jo svarīgāk, ka beidzot lasu grāmatu, kas izskaidro to, ko nedaudz jutu. Intuīcija? Nē, nu tādēļ, ka es daļēji pieslēdzos tam VDT ;D Jā, bet grāmata pavēsta ko jaunu, papildina iepriekšjusto, iepriekšzināto un izskaidro iepriekšnesaprasto. Un sasaistās ar dažām citām grāmatām (un ne tikai), ko pēdējā laikā esmu izlasījis vai vēl lasu. Un stiprina pārliecību, ticību. Skaidrāk saredzu arī to, kam neļauties. Pārvarēt. Esmu ieraudzījis vēl dažus negatīvisma avotus, kas mani ietekmējuši Un ceru, ka sapņos Jums parādīsies Dāvis ar mellenēm. (šis būs manu domu spēka treniņš hahahaaa) |
|
| |
|
zināšanas, atklāsmes, intuitīvas sajūtas, nejaušas domas un zīmes... viss savienojas un top aizvien skaidrāks |
|
| |||
|
lasīt un vēl dažas piezīmes
šovakar (tas ir vakar) iesāku lasīt jau ceturto grāmatu. Par rezonanses likumu. Pirmā jau kādas dažas nedēļas nav kustināta (dainu izlase par Jāņiem, gatavojos nākamajam gadam - "visu gadu dziesmas krāju"). Nu vispār jau piektā grāmata. Bet to es neskaitu. Ai, un neskaitu arī dzejoļu grāmatas... Viena no grāmatām digitālā veidā. Tajā arī kaut kas anekdotisks Ikviens klejojošs mūks var apmesties dzena templī, ja viņš aizsāk sarunu par budismu ar tempļa iemītniekiem un uzvar tajā. Bet, ja zaudē, tad viņam jāturpina ceļš. Kādā templī Japānas ziemeļu daļā dzīvoja divi brāļi mūki. Vecākais brālis bija gudrs, bet jaunākais — muļķis, turklāt vienacis. Pie viņiem iegriezās kāds klejojošs mūks un lūdza pajumti, piedienīgi izaicinādams viņus uz pārrunu par cildo mācību. Vecākais brālis, noguris tajā dienā no lielās mācīšanās, sacīja jaunākajam, lai tas ejot viņa vietā. — Ej un pastāvi uz sarunu bez vārdiem, — viņš pamācīja. Tā jaunais mūks un svešinieks devās uz svētnīcu un apsēdās. Drīz pēc tam ceļinieks piecēlās un, iegājis pie vecākā brāļa, sacīja: — Tavs brālis ir apbrīnojams jauneklis. Viņš mani uzvarēja. — Atstāsti man jūsu sarunu, — lūdza vecākais. — Nu, — ceļinieks paskaidroja, — visupirms es pacēlu vienu pirkstu, attēlodams Budu, šo apskaidroto. Viņš savukārt pacēla divus pirkstus, norādīdams uz Budu un viņa mācību. Es pacēlu trīs pirkstus, ar to izteikdams Budu, viņa mācību un sekotājus, kuri dzīvo saskanīgu dzīvi. Tad viņš iebrauca ar dūri man sejā, rādīdams, ka visi trīs izriet no viena. Tādā veidā viņš uzvarēja, un man nav tiesību palikt šeit. — Un ceļinieks devās projām. — Kur ir tas cilvēks? — pie vecākā brāļa ieskrēja jaunākais. — Es sapratu, ka tu sarunā uzvarēji. — Neko neuzvarēju. Es grasījos sadot viņam pa mizu. — Pastāsti man, par ko bija saruna, — taujāja vecākais brālis. — Tikko mani ieraudzījis, viņš pacēla vienu pirkstu, likdams saprast, ka man ir tikai viena acs. Aiz pieklājības pret svešinieku es pacēlu divus pirkstus, apsveikdams viņu ar to, ka viņam pieder divas acis. Tad tas nekauņa pacēla trīs pirkstus, uzvedinādams uz domām, ka mums uz diviem ir tikai trīs acis. Tad nu es saskaitos un sāku viņu kulstīt, bet viņš izmetās laukā, un tā tas viss arī beidzās! Pārējais vairāk aicina uz apceri. Jāpieveic vēl Muldašovs (Muld un šovs, kā tās valodas jokojas :) ) aizvakar biju Rojā, satiku bijušo klasesbiedreni. Sēdējām kopā fizikā, matemātika un vēl kaut kur... mācību grāmatas stiepu uz skolu tik es. Pēc videnes viņai paspējis apnikt ceļot pa pasauli (pa retam arī pastrādājusi, piemēram, brīvprātīgajos vai Šveices slēpošanas kūrortā). Viņa vienmēr mācējusi priecāties. Vēl nesen nopūtu putekļus no 2 kartiņām, ko viņa kaut kad bij dāvinājusi, stāv vēl aizvien uz plaukta. Bija doma ieskenēt un publicēt šite. Citudien' Tātad biju Rojā. Apskatīju izmaiņas stadionā, nedaudz pavingrināju muskuļus pie stieņiem un sakārojās uzspēlēt basketbolu (tur sīkie basketbolisti), bet bija jāsatiek Z. Ja Būs labs laiciņš svētdien jāpasporto - jaizmiņas uz Roju, jāpamētā bumba un jāpamocās uz stieņiem un jālaiž atpakaļ. Eh, ja tik būtu kompānija. vakar aizminos līdz Brālēnam, nobeigumā pastāstīju par Muldašovu. Nu jā viņš un viņa draudzene jau uz līdzīga viļņa, ne tik absorbēja izlasīto un manas domas, bet papildināja ar citur gūto info, turklāt šur tur pieskaras rezonanses likums. Un vispār viss velkas kopā, caurumi aizpildās un kaut kas arī transformējas. Atkal esmu atgriezies vēlajā režīmā.
|
|||
| |
|
darbs?
Nebūtu patiesība, ja teiktu, ka meklēju darbu. Nebūtu arī patiesība, ka gaidu, kad tas tā nejauši piedāvāsies. Darbu man vajag, lai varētu apmeklēt vērtīgākās lekcijas koledžā. Man apmeklējums nav obligāts, bet var izrādīties, ka dažās tomēr vajag parādīties. Darbs, kas neļautu apmeklēt lekcijas, nav vajadzīgs. Tad labāk esmu mājās, jo lekcijas beidzas līdz decembrim. Un brīvs no koledžas būšu jau februārī (zinu, koledžu piebeigšu). Vai Rīgu man vajag? Nē. Bet vajag Rīgu, ja tieku pie Granta. Un ja dzīvoju Rīgā, tad noteikti jātiek kādā folkloras deju kopā (par daudz nebūs), piemēram, Dandaros, vismaz pavasarī man piedāvāja, lai arī protu tikai lēkāt; trūkstot puišu. Tātad Rīgu man vajag. Vismaz turpmākos 2 gadus. Darba meklēšana ir pagaidu variants. Nākotnes mērķis - darba vietu radīšana. Viens no mērķiem. Kāds pagaidu darbs? Sabiedrībai noderīgs. Tikai nodokļu maksāšana vien vēl nenozīmē labumu valstij un sabiedrībai. Vairs neder arī iepriekšējais darbs, tur pārāk daudz dzeltenās preses un vēl šis tas. Darbs, kur rada ko vērtīgu un neko kaitīgu. Un protams - ja ir brīva vieta, vai es pratīšu... Izbijis preses fotogrāfs ar nepabeigtu kultūras menedžmenta izglītību, bet nevēlēšanos vadīt to, kas nepieder man. Vai es atradīšu darbu? Diez vai. šajos laikos tik izvēlīgs nevar atļauties. Var gan. Visticamāk ka pilsētu apmeklēšu pa retam. Nav traģēdija, arī labi. |
|
| |
|
ak, jā, atradu
Vakar pārbraucot mājās no ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} plaukstas dzimšanas dienas svinībām, atradu bateriju filmu kamerai, ko pamatīgi meklēju savās mantās te mājās. Gandrīz pirmais, ko mājās izdarīju - izkravāju somu. Jā, tā bija vienīgā vieta, kur nemeklēju. Baigi stulbi bija vazāt līdzi fotokameru, kas bez baterijas nedarbojas (jauna maksā nepiedodami dārgi), ja dažu centimetru attālumā man nezinot mētājas gandrīz jauna baterija. |
|
| |
|
jālasa
Šodien beidzot atvēru jaunāko (laikam) Patiesās Dzīves izdevumu, kas veltīts zaļam. ekoloģiskam, veselīgam dzīvesveidam. Izlasīju gan tikai rakstu par to, kā Kaspars Bērziņš dzīvo savādāk. Šo mājaslapu dažreiz jau biju atvēris, bet pēdējā reize bij tad, kad izlasīju par viņa eksperimentu pārtiekot no Saules (mazohisms?). Lai nu kā, iznāca diezgan karsta diskusija ar tēvu. Secinājumi: 1) vēl aizvien nespēju pilnībā kontrolēt savas emocijas ar ģimenes locekļiem sarunājoties par kādu nopietnu problēmu; 2) em vispār pārējos secinājumus paturēšu pie sevis. Rakstā autore pieminēja Toro. Nesen te, klabē, pieminēju viņu. Un šodien kāda fotogrāfa blogā citēts Toro. Zīme, ka tā ir nākošā grāmata, kas jāizlasa? hahaha :) |
|
| |
| |
|
Sirds tīrība – tas ir nepieciešams nosacījums “Gara Zināšanas” sasniegšanai. Šīs attīrīšanās sasniegšanai ir divi pamata paņēmieni. Pirmkārt, neatlaidīgi dzen prom no sevis jebkuru nelabu domu; otrkārt, saglabā prāta līdzsvaru jebkuros apstākļos, nekad nepieļauj uzbudinājumu vai aizkaitinātību. Tu pārliecināsies, ka šiem diviem attīrīšanās paņēmieniem visvairāk palīdz uzticība un līdzcietība. Mēs nedrīkstam sēdēt bez darba un nepielikt pūles attīstībai tikai tāpēc, ka nejūtamies tīri. Lai katrs rāda tiekšanos un darbojas pa īstam, bet viņam ir jādarbojas pareizā virzienā, un pirmais solis šajā ceļā ir sirds attīrīšana. Neļauties personiskām vēlmēm, nozīmē būt brīvam un laimīgam, - “Debesis” tieši kalpo par apzīmējumu stāvoklim, kam piemīt brīvība un laime. Cilvēks, kurš rīkojas labdarīgi cerībā uz atalgojumu, nebūs laimīgs, kamēr nesaņems to, bet tiklīdz atalgojums ir saņemts, viņa laime beidzas. Nevar būt mūžīga miera un laimes, kamēr jebkas paliek nepadarīts, un pienākuma izpildīšana atnes pati savu atalgojumu. Tas, kurš sevi uzskata svētāku par citiem, kurš tur sevī lepnumu par to, ka nav saistīts ar netikumu vai muļķību, kurš uzskata sevi par gudru vai jebkādā citā veidā uzskata sevi esam pārāku par saviem biedriem – nav derīgs būt par skolnieku. Cilvēkam jākļūst kā bērnam ... |
|
| |
| |
|
atpakaļ pie "Tu dzīvoji dižu darbu"
un Kas tas ir - daudzināt? Daudzināt ir sabiedrisks darbs. Atdot daudziem. Pavairot sabiedrībā pārbaudītas atziņas. Protams, var daudzināt arī nepārbaudītas atziņas. Bet tautasdziesmā tas ir iespējams tikai vienreiz - līdz tavas dziesmas pārņēmējam, kas ar savu gaumi un pieredzi tavu dziesmu pārbauda. Un pieņem vai nepieņem. Ja tava daudzināšana viņam liekas nepieņemama, viņš vairs tālāk nedaudzina. Un ko daudzina mūsdienu mūzika? Un ko daudzina TV un citi mēdiji, ak, to jau mēs visi zinām. Un daļēji pieņemam. Cits vairāk un cits mazāk. Te nu man ir tāda dusma, ka labāk nerakstīšu. Pats neko materiāli vērtīgu nedaru, tā, ka pagaidām jāpatur sevī. Ne gluži novirzos no tēmas, bet apgriežu puzles gabaliņu un paskatos, ko tai pasaules gabaliņā redzu. Atslēga Ko dainu latvietis daudzina? Pirmkārt - saderību. Kaut arī gribētos pirmajā vietā teikt - mīlestību, kā Raiņa filozofijā, taču tautasdziesmas tomēr plašāk kopj saderības ideju. Droši vien tāpēc, ka mīļums ir daudz intīmāka būšana, un savā biklumā daudzļaužu mutē tā neaiziet kā atvērtākās un populārākās saderības jūtas. |
|
| |
|
reku bik no Jāņiem
aizvien mazāk fotografēju un nemaz negribas pēc tam kompī ar tām ķimerēties Pagājušogad šito ugunsgrozu ar fotografēju. Nu jau pietiks. Un saule uzlīgojusies    viss |
|
| |
|
Latvijas nākotne ir mūsdienu jaunatne. Līgo naktī jaunieši ķērkdami pa ceļu nāk un lamāajas slāvu un angļu valodu vārdiem. Trešdien atbraucu uz Kalteni. Kā eju garām kaimiņu mājām, mani sagaida mūzika, ko viegli var raksturot ar vienu vārdu, kas bieži izskan dziesmā - nigga. It kā jau kaimiņi latvieši. Bet ilgi tas nebij. Latvieši aizbrauc, izmirst, amerikāņojas, globalizējas... Un daudzi nemana, un negrib to redzēt. Es redzu un gribu attīrīties un augt un to daru. Bet vēl un vēl Jā, un es? Izteikšos ar optimistisku vērtējumu, mani Jāņi un attieksme (tik tā, kas materializējas) pret to kā 7% latviski. Un tas tomēr ir progress. Pat dziedājām nedaudz. Un mūsu pūdele ir grozs, kas nodrošina fizisku aktivitāti vairākas reizes no Saules rieta līdz lēktam. ac Ja neskatās no tradīciju un ēšanas viedokļa, tad bija labi. Negribas sameloties, ka esmu aizmirsis, bet neatceros, ka kāds uz atvadām man novēl attīstību. Bīdies! tas, ko bieži es vēlu nodomādams, bet neizsaku. Labu vakaru! Lai tiem, kam enerģijas krājumi izsīkuši, ātri atjaunojas un bāka audzē tilpumu. Un tie, kas saulgriežu enerģiju uzņēmuši, lai vērtīgi to izlieto, tad vietā nāks vēl vairāk |
|
| |
