Un es zinu, no kura ozola ņemšu zīles svētvietai, ko jau sāku iekārot. Un saskatījos bildes no pagājušā gada. Sagribējās atkal garus matus. Bet tas nebij galvenais Un vēl un vēl rodas prieks, izlasot kaut ko, ko pats izjutu, ar ko cīnījos vai vēl aizvien cīnos, bet nepratu izteikt. (tikai pieskāriens Zināšanām) Krīze arī nozīmē katarsi un dziedināšanu. Tā ir krīzes dziļākā jēga. Mēs pieaugam, dziedinām vēl joprojām bērnišķīgās savas būtības daļas. Un kuru šonakt apciemošu sapnī? Rezonanses lauks visus informē par visu - nemitīgi un nelūdzot atļauju. Ja sapnī redzēsi putnu, tas būšu es. |
nogurums. Tas laikam no melleņu klimpu zupas un meža. Un arī no domām šķiet, ka mellenes rādīsies saldos sapņos. Vispasaules Domu Tīkls. Vispasaule=Visums. Tādu jēdzienu izdomāju vidusskolas sākumposmā, kad pievērsos dzejošanai. Tā slinki gan, kad garīgais vulkāns sāka rūkt un kūpēt. Liekas, ka neuzsprāga, lai gan šo to izspļāva. Tātad Vispasaules Domu Tīkls (VDT) bija mana teorija (neuzrakstīta gan) par to, kur rodas idejas, kā ceļo domas un vēl par kādām enerģijām, dvēselēm un vēl šo to. Tas bija tāds pasaules iepazīšanas process caur sevi, ar apceres palīdzību. Apcere - šis vārds man izraisa smaidu+nedaudz maza smiekliņa+nopūtu. Kāpēc? ai. Nav svarīgi, jo svarīgāk, ka beidzot lasu grāmatu, kas izskaidro to, ko nedaudz jutu. Intuīcija? Nē, nu tādēļ, ka es daļēji pieslēdzos tam VDT ;D Jā, bet grāmata pavēsta ko jaunu, papildina iepriekšjusto, iepriekšzināto un izskaidro iepriekšnesaprasto. Un sasaistās ar dažām citām grāmatām (un ne tikai), ko pēdējā laikā esmu izlasījis vai vēl lasu. Un stiprina pārliecību, ticību. Skaidrāk saredzu arī to, kam neļauties. Pārvarēt. Esmu ieraudzījis vēl dažus negatīvisma avotus, kas mani ietekmējuši Un ceru, ka sapņos Jums parādīsies Dāvis ar mellenēm. (šis būs manu domu spēka treniņš hahahaaa) |