| |
| |
|
aizvakar stādījām kartupeļus vakar bijām bērēs nesu vecmāmiņas krustu pie kapa rotaļājās balts taurenis ōme kapā smaida |
|
| |||
|
Debesis domā par sevi, redz algu cilvēku gaišajās acīs Debesis pārāk ilgi nedomā par Zemi Zeme klusējot lūdz, Cilvēks sajūt un lūdzot brēc Debesis sadzird un lej vainas asaras Par daudz vainas asaru, cilvēki lādas un nelūdz Sper ugunis Debesis garām Cilvēkam, trāpa Zemei Zeme klusējot lūdz, Cilvēks sajūt un lūdzot brēc Debesis sadzird un lūdz ar gaismu Cilvēka gaišajā sejā Debesis spoguļojas Zeme klusē un lūdz pēc prieka asarām
|
|||
| |
|
ceļš
kas apkrāvies ar daudz dažādām paunām no ceļojumiem pa pasaku zemēm es tās nesu un gaidu lai garāmskrējēji un pretī nācēji un šķērsām gājēji kaut ko no manām paunām ņemtu izvelc kādu elpojošu akmentiņu vai degošu spalvu tas viss visiem - ņem, ko vēlies man nepieder ne tas, ko esmu radījis pat ne tas, ko esmu pacēlis ne tas, ko esmu piecēlis tikai tas, kas man dots viss pārējais ir Visumam |
|
| |