| |
| |||
|
Debesis domā par sevi, redz algu cilvēku gaišajās acīs Debesis pārāk ilgi nedomā par Zemi Zeme klusējot lūdz, Cilvēks sajūt un lūdzot brēc Debesis sadzird un lej vainas asaras Par daudz vainas asaru, cilvēki lādas un nelūdz Sper ugunis Debesis garām Cilvēkam, trāpa Zemei Zeme klusējot lūdz, Cilvēks sajūt un lūdzot brēc Debesis sadzird un lūdz ar gaismu Cilvēka gaišajā sejā Debesis spoguļojas Zeme klusē un lūdz pēc prieka asarām
|
|||
| |
|
šodien pastaiga pa mežu. Apstaigāju sen neredzētas vietas un iepazinu dažas jaunas. Ne tālu. Dzirdēju un redzēju, cik ļāva mana sliktā redze, rubeni. Arī kādu pūčveidīgo dzirdēju. Putnu balsis Lasīju tādu jaunu izdevumu Lauku avīzei - Augu maģija. Aplēju ar tēju. Par kokiem sākumā, tiku līdz apsei. Šis tas jāizmēģina. Neiepriecināja, ka, lai uzzinātu, ka jaunās liepu lapiņas pavasarī var ēst, ir jālasa kaut kāds raksts, kaut arī mani vecāki par šo zināja, bērnībā ēduši... Gh. Un ir taču vēl daudz kas, ko neesmu pārmantojis no tautas. Apsēdos ar muguru pret Saulīti.. Šitā nav labi. Sāka asiņot deguns. Vērtīgāka diena par vakardienu. Rīt uz Rīgu. |
|
