Telpas · elpa

Darbu man vajag, lai varētu apmeklēt vērtīgākās lekcijas koledžā. Man apmeklējums nav obligāts, bet var izrādīties, ka dažās tomēr vajag parādīties. Darbs, kas neļautu apmeklēt lekcijas, nav vajadzīgs. Tad labāk esmu mājās, jo lekcijas beidzas līdz decembrim. Un brīvs no koledžas būšu jau februārī (zinu, koledžu piebeigšu). Vai Rīgu man vajag? Nē.

Bet vajag Rīgu, ja tieku pie Granta. Un ja dzīvoju Rīgā, tad noteikti jātiek kādā folkloras deju kopā (par daudz nebūs), piemēram, Dandaros, vismaz pavasarī man piedāvāja, lai arī protu tikai lēkāt; trūkstot puišu.

Darba meklēšana ir pagaidu variants. Nākotnes mērķis - darba vietu radīšana. Viens no mērķiem. 

Kāds pagaidu darbs? Sabiedrībai noderīgs. Tikai nodokļu maksāšana vien vēl nenozīmē labumu valstij un sabiedrībai. Vairs neder arī iepriekšējais darbs, tur pārāk daudz dzeltenās preses un vēl šis tas. Darbs, kur rada ko vērtīgu un neko kaitīgu. Un protams - ja ir brīva vieta, vai es pratīšu... Izbijis preses fotogrāfs ar nepabeigtu kultūras menedžmenta izglītību, bet nevēlēšanos vadīt to, kas nepieder man.

Vai es atradīšu darbu? Diez vai. šajos laikos tik izvēlīgs nevar atļauties. Var gan. Visticamāk ka pilsētu apmeklēšu pa retam. Nav traģēdija, arī labi.

                   Lieli ļaudis, gudri ļaudis,

                   Tie vis daudz nerunāja,

                   Kā no rieksta kodoliņu.

                    Balta bijs mūs' māsiņa,

                    Kas to baltu balsināja?

                    Tēva rudzi, tēva mieži,

                    Mātes gudrs padomiņš.

                    Sniedze, sniedze, tautu meita,

                    Bāliņš putu gabaliņš;

                    Vai jūs bija Dievs salicis,

                    Abi vienu daiļumiņu!

    Augšup pa spirāli ved darbīgums. Bet tikai gudrs darbīgums. Muļķīga rosība neved nekur. Kņada aizkavē. Pliks gribīgums ved pa apli. Jākopj gudrība sevī. Viedums. Viedums ved pareizi. Viedajam pavīd biežāk pareizās darbības ceļš nekā nevīžam. Viņam labāk vedas. Te jau ir tie "gudrās saknes" vārdi: vieds, pavīdēt, vedas, nevīža, vidus, Vidvuds, Vidmante (vidustaisnību zinošie).

               Pasakieta, sveši ļaudis,

               Kura bara vedējiņa?

               - Tā bij bara vedējiņa,

               Kas sēdēja vidiņā.

               Vieta, vieta, maize, maize,

               Kur māmiņa man' iedeva;

               Manas pašas vaina bija,

               Ka dzīvot nemācēju.

                    Nesmejiet jūs, ļautiņi,

                    Ne smieklam es atnācu:

                    Es atnācu uguntiņu

                    Ar basām kājiņām.

    Tāda ir mana garīgā stāja Es to kopju. Es izkopju sevi. Lai es pats sev varētu ticēt un citi uz mani varētu paļauties. Cilvēku, uz kuru var paļauties, dēvē par labieti. Cilvēks, kura vārdi nesaskan ar viņa darbiem, nav labietis.