Telpas · elpa

teksti · kalendārs · lasu šos · Antiņš

* * *
darbs?
Nebūtu patiesība, ja teiktu, ka meklēju darbu. Nebūtu arī patiesība, ka gaidu, kad tas tā nejauši piedāvāsies.
Darbu man vajag, lai varētu apmeklēt vērtīgākās lekcijas koledžā. Man apmeklējums nav obligāts, bet var izrādīties, ka dažās tomēr vajag parādīties. Darbs, kas neļautu apmeklēt lekcijas, nav vajadzīgs. Tad labāk esmu mājās, jo lekcijas beidzas līdz decembrim. Un brīvs no koledžas būšu jau februārī (zinu, koledžu piebeigšu). Vai Rīgu man vajag? Nē.
Bet vajag Rīgu, ja tieku pie Granta. Un ja dzīvoju Rīgā, tad noteikti jātiek kādā folkloras deju kopā (par daudz nebūs), piemēram, Dandaros, vismaz pavasarī man piedāvāja, lai arī protu tikai lēkāt; trūkstot puišu.
Tātad Rīgu man vajag. Vismaz turpmākos 2 gadus.

Darba meklēšana ir pagaidu variants. Nākotnes mērķis - darba vietu radīšana. Viens no mērķiem. 

Kāds pagaidu darbs? Sabiedrībai noderīgs. Tikai nodokļu maksāšana vien vēl nenozīmē labumu valstij un sabiedrībai. Vairs neder arī iepriekšējais darbs, tur pārāk daudz dzeltenās preses un vēl šis tas. Darbs, kur rada ko vērtīgu un neko kaitīgu. Un protams - ja ir brīva vieta, vai es pratīšu... Izbijis preses fotogrāfs ar nepabeigtu kultūras menedžmenta izglītību, bet nevēlēšanos vadīt to, kas nepieder man.
Vai es atradīšu darbu? Diez vai. šajos laikos tik izvēlīgs nevar atļauties. Var gan. Visticamāk ka pilsētu apmeklēšu pa retam. Nav traģēdija, arī labi.

Tags:
* * *
Tu dzīvoji dižu darbu
                   Lieli ļaudis, gudri ļaudis,
                   Tie vis daudz nerunāja,
                   Tie izvēla valodiņu
                   Kā no rieksta kodoliņu.
           
    Tie vis daudz nerunāja...
    Jo vārds nekad nevar izteikt to daudznozīmīgo pasaules ziņu, ko jūt un zina gudrs cilvēks. Vārds sašaurina pasauli un attiecības rada šaurākas.
                   
Vēl pastāv uzskats, ka pirmā būtiskā īpašība, kas piemīt dainu īstenībai un līdz ar to ari tautasdziesmu varonim, ir daiļums. Latviešu folklorā to izsaka vārds "balts". Baltam kļūt nozīmē kļūt skaidram, daiļam un labam reizē. 
    Dainu ļaudis grib daiļi piedzimt, daiļi mūzu nodzīvot, daiļi nomirt. Būt baltam, spodram, tīram. Sevi veidot - tā ir svēta lieta.

                    Balta bijs mūs' māsiņa,
                    Kas to baltu balsināja?
                    Tēva rudzi, tēva mieži,
                    Mātes gudrs padomiņš.

                    Sniedze, sniedze, tautu meita,
                    Bāliņš putu gabaliņš;
                    Vai jūs bija Dievs salicis,
                    Abi vienu daiļumiņu!


* * *
Tu dzīvoji dižu darbu - Imants Ziedonis

    Augšup pa spirāli ved darbīgums. Bet tikai gudrs darbīgums. Muļķīga rosība neved nekur. Kņada aizkavē. Pliks gribīgums ved pa apli. Jākopj gudrība sevī. Viedums. Viedums ved pareizi. Viedajam pavīd biežāk pareizās darbības ceļš nekā nevīžam. Viņam labāk vedas. Te jau ir tie "gudrās saknes" vārdi: vieds, pavīdēt, vedas, nevīža, vidus, Vidvuds, Vidmante (vidustaisnību zinošie).
    Viedais iet pa spirāli. Nevīža - pa apli.

               Pasakieta, sveši ļaudis,
               Kura bara vedējiņa?
               - Tā bij bara vedējiņa,
               Kas sēdēja vidiņā.

               Vieta, vieta, maize, maize,
               Kur māmiņa man' iedeva;
               Manas pašas vaina bija,
               Ka dzīvot nemācēju.


* * *
Tu dzīvoji dižu darbu - Imants Ziedonis

                    Nesmejiet jūs, ļautiņi,
                    Ne smieklam es atnācu:
                    Es atnācu uguntiņu
                    Ar basām kājiņām.

    Tāda ir mana garīgā stāja Es to kopju. Es izkopju sevi. Lai es pats sev varētu ticēt un citi uz mani varētu paļauties. Cilvēku, uz kuru var paļauties, dēvē par labieti. Cilvēks, kura vārdi nesaskan ar viņa darbiem, nav labietis.

    Pasaku labietis ir trešais tēva dēls. Viņš nepieprasa no citiem, nepaģēr, neiekāro, neapskauž. Viņa domas, vārdi un darbi neatšķiras. Uzskaņodams sevi, viņš uzskaņo pasauli. Rainis tautasdziesmu pirmtēlus atkal no jauna ieveda tautā - Antiņu, spēlmani Totu, Leldi un Baibu.

    Trešajam tēva dēlam līdziniece ir pasaku sērdienīte. Viņai nav neviena, no kā palīdzību gaidīt. Tikai pašveidošanās ceļš, tikai pašspēks, tikai paļaušanās uz labā principu un sirdsapziņu sevī. Tāpēc viņa ir izkopusi sevi vairāk nekā citi cilvēki, kuriem, citpalīdzībā dzīvojot, pašspēja palikusi nepilnveidota.

    Kā pašveidotājas gan pasakās, gan tautasdziesmās un vēstures dokumentos parādās arī raganas. faktiski tās ir sava laika gudriķes, meklētājas un pētnieces, kas gan kopj varbūt ne tikai labdabīgos ceļus, bet iet taustīdamās tumsā un ugunīs, melnajā un baltajā pieredzē, - empīriķes, kas iet dialektiskās izpētes plusmīnuslabļaunos ceļus. Tās ir bijušas gudras zinātājas lopkopībā un vispār dzīvās dabas kopšanā, arī dziedēšanā. Varētu teikt - tās ir sava laika ZTR sievietes un kā tādas - revolucionāres, viszines un daudzvares - baznīcai bīstamas. Tāpēc sadedzinātas.

    Bet palicis ir viņu - tīrās, baltās sērdienītes, melnbaltās raganas un trešā tēva dēla - izsauktais, uzsauktais sevis kopšanas princips. Pirmām kārtām ir jāatbild par saviem uzskatiem, ne par cita uzskatiem; par saviem vārdiem, ne par cita vārdiem; par saviem darbiem, ne par cita darbiem.

    Pamatprasība ikvienam - esi darbīgs. Šis ir tavs laiks un vieta. Te ir tava iespēja. Citur un citlaik tā vairs var nebūt. Tev ir dota iespēja sevi piepildīt. Dari tūliņ! Darbs ir tik neatdalāms no cilvēka, ka tas tautasdziesmās tiek turpināts vēl aizsaulē, tikai bez sviedriem, atbrīvotāks un skaistāks. Tautasdziesmās pat Dieviņš strādā - tā ir reta parādība pasaules tautu mitoloģijā. Dieviņa priekšstatu katra tauta izveido savādāk. Latviešiem viņš nav soģis, bet strādā līdzi. Līdz. Palīdz. Izlīdzinās ar cilvēku darbā.
    

* * *