Telpas · elpa

teksti · kalendārs · lasu šos · Antiņš

* * *
Tu dzīvoji dižu darbu
                   Lieli ļaudis, gudri ļaudis,
                   Tie vis daudz nerunāja,
                   Tie izvēla valodiņu
                   Kā no rieksta kodoliņu.
           
    Tie vis daudz nerunāja...
    Jo vārds nekad nevar izteikt to daudznozīmīgo pasaules ziņu, ko jūt un zina gudrs cilvēks. Vārds sašaurina pasauli un attiecības rada šaurākas.
                   
Vēl pastāv uzskats, ka pirmā būtiskā īpašība, kas piemīt dainu īstenībai un līdz ar to ari tautasdziesmu varonim, ir daiļums. Latviešu folklorā to izsaka vārds "balts". Baltam kļūt nozīmē kļūt skaidram, daiļam un labam reizē. 
    Dainu ļaudis grib daiļi piedzimt, daiļi mūzu nodzīvot, daiļi nomirt. Būt baltam, spodram, tīram. Sevi veidot - tā ir svēta lieta.

                    Balta bijs mūs' māsiņa,
                    Kas to baltu balsināja?
                    Tēva rudzi, tēva mieži,
                    Mātes gudrs padomiņš.

                    Sniedze, sniedze, tautu meita,
                    Bāliņš putu gabaliņš;
                    Vai jūs bija Dievs salicis,
                    Abi vienu daiļumiņu!


* * *
Tu dzīvoji dižu darbu - Imants Ziedonis

    Augšup pa spirāli ved darbīgums. Bet tikai gudrs darbīgums. Muļķīga rosība neved nekur. Kņada aizkavē. Pliks gribīgums ved pa apli. Jākopj gudrība sevī. Viedums. Viedums ved pareizi. Viedajam pavīd biežāk pareizās darbības ceļš nekā nevīžam. Viņam labāk vedas. Te jau ir tie "gudrās saknes" vārdi: vieds, pavīdēt, vedas, nevīža, vidus, Vidvuds, Vidmante (vidustaisnību zinošie).
    Viedais iet pa spirāli. Nevīža - pa apli.

               Pasakieta, sveši ļaudis,
               Kura bara vedējiņa?
               - Tā bij bara vedējiņa,
               Kas sēdēja vidiņā.

               Vieta, vieta, maize, maize,
               Kur māmiņa man' iedeva;
               Manas pašas vaina bija,
               Ka dzīvot nemācēju.


* * *