un Kas tas ir - daudzināt? Daudzināt ir sabiedrisks darbs. Atdot daudziem. Pavairot sabiedrībā pārbaudītas atziņas. Protams, var daudzināt arī nepārbaudītas atziņas. Bet tautasdziesmā tas ir iespējams tikai vienreiz - līdz tavas dziesmas pārņēmējam, kas ar savu gaumi un pieredzi tavu dziesmu pārbauda. Un pieņem vai nepieņem. Ja tava daudzināšana viņam liekas nepieņemama, viņš vairs tālāk nedaudzina. Un ko daudzina mūsdienu mūzika? Un ko daudzina TV un citi mēdiji, ak, to jau mēs visi zinām. Un daļēji pieņemam. Cits vairāk un cits mazāk. Te nu man ir tāda dusma, ka labāk nerakstīšu. Pats neko materiāli vērtīgu nedaru, tā, ka pagaidām jāpatur sevī. Ne gluži novirzos no tēmas, bet apgriežu puzles gabaliņu un paskatos, ko tai pasaules gabaliņā redzu. Atslēga Ko dainu latvietis daudzina? Pirmkārt - saderību. Kaut arī gribētos pirmajā vietā teikt - mīlestību, kā Raiņa filozofijā, taču tautasdziesmas tomēr plašāk kopj saderības ideju. Droši vien tāpēc, ka mīļums ir daudz intīmāka būšana, un savā biklumā daudzļaužu mutē tā neaiziet kā atvērtākās un populārākās saderības jūtas. |
Lieli ļaudis, gudri ļaudis, Tie vis daudz nerunāja, Tie izvēla valodiņu Kā no rieksta kodoliņu. Tie vis daudz nerunāja... Jo vārds nekad nevar izteikt to daudznozīmīgo pasaules ziņu, ko jūt un zina gudrs cilvēks. Vārds sašaurina pasauli un attiecības rada šaurākas. Dainu ļaudis grib daiļi piedzimt, daiļi mūzu nodzīvot, daiļi nomirt. Būt baltam, spodram, tīram. Sevi veidot - tā ir svēta lieta. Balta bijs mūs' māsiņa, Kas to baltu balsināja? Tēva rudzi, tēva mieži, Mātes gudrs padomiņš. Sniedze, sniedze, tautu meita, Bāliņš putu gabaliņš; Vai jūs bija Dievs salicis, Abi vienu daiļumiņu! |