hipopotama pieraksti

Vai meitenes var marry meitenes? Un vai puikas var marry puikas?
Un kaa tad vinjiem rodas beerni?

Kaapeec tas puiks nosauca to meiteni par nasty woman?
/E par Trumpu un Hillz/

Vispaar mashiinaa saak palikt biistami klausiities NPR. Kaut kad E pajautaaja, kaapeec Tutu nonaacis slimniicaa, citreiz - kaapeec tas un tas nomiris. How am I supposed to know?

Lego princis apprecēja īsto princesi. Viņai palika par daudz mantu un viņa no prinča izšķīrās un aizgāja dzīvot citur. Princis apprecēja citu meiteni, kas nebija princese, bet tas bija OK, jo arī princese vēl arvien nāca ciemos un deva princim bučas. Tad princim apnika. Viņam labāk patika puikas.
/4.5 gadi/

Kā rodas atbalss?
Kā rodas vējš?
Kā radās dinozauri?
Kā tētis ielika sēkliņu mammai vēderā?
Uz kurieni pārvācas U-Haul mašīna?
Vai vista ir gaļa?
Vai vistiņa bija dzīva, pirms kļuva par gaļiņu?
Kāpēc dziesma ir tik īsa?
Kāpēc bezpajumtnieki guļ teltīs?

Emsītis visu laiku taujā, taujā, taujā. Un, kad nejautā, tad stāsta visādus izdomātus stāstus. Principā viņa VISU LAIKU vārās. Ar citiem cilvēkiem ne, un uz tiešiem jautājumiem (kā ir gājis dārziņā vai ko darījuši) viņai atbildēt nepatīk. Bet, ja viņa jūtas kaut cik komfortabli, tad visu laiku runā. Reizēm grūti saprast, cik dziļas atbildes nepieciešamas. Man liekas, ka es parasti mēģinu kaut cik bērnu līmenī stāstīt, P stāsta nopietnāk. No vienas puses, nopietnāk ir labi, jo tas liek viņai izkāpt no komforta zonas. No otras puses - cik daudz viņa tad saprot?

Šķiet, ka kādā no multfilmām Em piefiksējusi, ka ir haizivju sugas, kas tuvojas iznīcībai.
Jau kādu nedēļu viņu uztrauc jautājumi par to, kāpēc viņas iznīkst. Es ieteicos, ka viens no iemesliem varētu būt, ka dažādu darbību rezultātā šīm haizivīm nav ko ēst.
Aizvakar Em ierosināja, ka mēs varētu audzēt viņām barību. Es norādīju, ka mūsu vanna nepieciešama, kur bērniem mazgāties, pie tam - kā mēs nogādātu šo barību zivīm?
Tagad viņa ir nākusi klajā ar citu risinājumu: mums ir jādodas uz akvāriju un uz tā jāuzlīmē angliski ("jo latviski neviens nesaprot, tikai mēs runājam latviski") rakstīts aicinājums: "Hey, we need food or sharks are gonna disappear!"

Šeit esot sastopamas sešžaunu (sixgill) haizivis, kuru statuss ir "near threatened". Laikam nāksies sazināties ar vietējo akvāriju par to, kā tādām haizivīm palīdzēt.

Līdz šim Em bija apmierināta ar sīkākiem dzemdību apstāstiem, bet par to, kā bērns nonāk dzemdē, pietika ar "Tētis ielika mammai sēkliņu vēderā."
Ja neskaita neapmierinātību, ka viņa neredzēja, kā tas notika, sīkāki komentāri netika prasīti.
Šis rīts sākās ar jautājumu: "Bet kā tā sēkliņa nonāca Tavā vēderā?"
4.5 gadi.

Emiilijas robotikas klasee no 9 beerniem 2 ir meitenes.

Kad tu nomirsi, bet es nenomiršu, es pieskatīšu Miķeli parkā, lai viņš nenokrīt.

Em stāsta par savu bd draudzenīti, kam esot brālis. Es prasu - jaunāks brālis vai vecāks?
Em: Well, I guess he's still a baby, because, well, he's still in her tummy.

Pēdējā laikā Em ļoti daudz lieto "well". Agrāk viņa tā darīja, kad iemēģināja vārdus, bet tagad neesmu par to pārliecināta.
Ļoti sākusi spēlēties ar Lego, var viena pati sēdēt un burtiski stundām kaut ko būvēt, ik pa brīdim atskrienot un parādot jaunās fīčas.

bērni spēlē vilcienu. Em paziņo: "We need to stop now, because the engine needs to go potty!"

nerozīte negāja nekur
bet tad vecāki neatnāca
un viņai bija tik bēdīgi
(bērns tik ļoti pats ņem pie sirds, ka gandrīz apraudās)

nerozīte gāja uz mežu
un tad viņa satika viņas draugus un vecākus
un tad viņa bija baigi piecīga
un mēs aizgājām uz parku
un satikām viņas draugus

(tālāk tādā mācītāju pusdziesmā)
un viņa teica, vai tur gribētu nākt ar mums
nē paldies, mēs palikām mājās ar tēti

Em vēl nav izpratnes, ka burtiem vārdos jāseko vienam aiz otra, tāpat kā vārdiem teikumā. Šodien viņa pieprasīja, lai es pa burtiem nosaucu viņai "This is from Emily for Gunta". Tagad uz viņas puķēm apzīmētā papīra ir izmētāti visi šie burti, izņemot Emily, tie ir savijušies kvadrātā, bet Guntā jau ierasti U ir virs N. Trīs ar pusi.

Viņam ir čuriņa un jocīgi skrimbulīši!
( uzskates materiāls )

-Mammu, vai cilvēki arī nomirst?
-Jā, cilvēki arī.
-Bet kāpēc?
-Dažreiz no vecuma, citreiz no slimībām vai negadījumiem.
-Kad man būs 5 gadi, es būšu veca un nomiršu?
-Nē, Tev par to vēl nav jāuztraucas.

...
-Mammu, es gribu, lai Tu diendusā pieskati, lai es nenomirsu.

Meita dārziņā mācās burtus pie Ms.Janine. Šodien ierodos pakaļ bērniņam, skatos - uz dažu bērnu kastītēm ir uzlīmētas vēstules (krāsainas vēstules ar uzlīmīti pastmarkas vietā) no Ms.Janine. Uz mūsējās nav, tomēr Em skrien man pretī, ka vajagot no viņas kastītes paņemt vēstulīti. Es prasu turpat esošajai direktrisei, kas tās par vēstulītēm un vai Em arī tāda ir, vai kā. Viņa ielūr "vēstulītēs" - nē, izrādās, tās esot positive reinforcement tiem bērniem, kuri parasti neklausās, vēstules adresētas vecākiem un tā.
Mans bērns nelaimīgs. Nu, un ko man viņai teikt? Meitiņ, piedod, Tu esi paklausīga un labi mācies, tāpēc Tu tiec sodīta un tādu vēstulīti nesaņem?
Reizēm viņi tomēr nepadomā līdz galam, bet taču ikdienā ar bērniem strādā.

Neko, braucām mājās un pirms gulētiešanas rakstījām pašas savas vēstules. Bet rūgtums, ziniet, sirdī paliek.

Šodien Em paziņoja, ka caterpillar goes through metamorphosis and becomes butterfly.
Rīt droši vien paziņos, ka grasās iegūt PhD iekš dabaszinātnēm.

Mans trīsgadīgais bērns ir tik nopietns, kad uz kaut ko koncentrējas. Šodien viņiem dārziņā bija izjādes ar ponijiem. Es biju atbraukusi pakaļ Miķ, bet tieši uzskrēju virsū Em grupai stāvlaukumā, tā nu noskatījos, kā viņa tur jāja. Nopietnu, nopietnu seju. Audzītes uz manu izsaukumu par nopietnību reaģēja ar tūlītēju "That's Emily!" Tā ir, viņa ir nopietns, nopietns bērns. Bet, kad smejas viņa, tad smejas visi līdzi. Un tas nav reti.

E mazliet sāk manipulēt:
- kaut kad sakliedzās par vannā iešanu/ģērbšanos un es piedraudēju, ka nebūs vakara multenes (draudi un kukuļošana, that's how we roll). Viņa uzreiz pretī: "Es nemaz uz Tevi nedumojos, mammī, es dumojos uz nogurumu! Gibu Dooooooru!" Kaut kad biju viņai teikusi, ka mēs abas nesavaldīgas, jo nogurušas un patiesībā jau nemaz viena uz otru nedusmojamies. Viņai ir laba atmiņa. Lieki piebilst, man tā sanāca smiekli, ka kautiņu izbeidzām un multeni viņa dabūja.

- šonakt nāca uz manu gultu gulēt (P. ir devies atpūtas izbraucienā uz SanDiego). Pirmajā reizē pārķēru viņu jau ar spilvenu un segu rokā. Aizsūtīju tomēr atpakaļ. Pēc brītiņa nāca viena, bez apgrūtinājumiem, un bēdīgi paziņoja: "Es čābīgi jūtos, mammī, gibu nākt pie Tevis." Nu, protams. Ko tad tur, ja bērns čābīgi jūtas, skaidra lieta, nevar atteikt.

E ir sākusi nošķirt latviešu valodu no angļu. Vakar vakarā iet gulēt, paziņo: "I'm thirsty. [pauze] Tas ir angriski. Es esu izsāpusi. Tas ir latriski."
Vēl viņa sāk atstāstīt noklausītas sarunas. Pilnīgi ne no kurienes vienu dienu paziņoja: "Miss Janine said to Alysia that I don't chew. I eat too fast." Punkts. Un tas ir noticis pirms kāda laika, jo Miss Janine pirms kādām pāris nedēļām aizgāja no b/d.

Un, mātes sirds kūst, vakaros, kad iečubinu viņu gultā, viņa mani cieši apskauj un saka: "Es Tevi mīnu, mammā! Es Tevi mīlu!" Ja ir ļoti nogurusi, tad čukst daudz, daudz reižu: Es Tevi mīnu, mammā! Mana mīļa mammā! Es Tevi mīnu! Ahhh. Vispār, no tā, ko es dzirdu par citiem bērniem, man liekas, ka musējie ir kaut kā ļoti viegli. Ir, protams, lūpas uzmešana un histēriskas raudas, bet liekas, ka viss ātri pāriet. Viena mana draudzene to nosauca par "Emotionally very intelligent."

Vai es stāstīju, kā man vienu dienu nepienācās uzlīme, jo "Tu runāji dusmīgi uz tēti mašīnā, mammā. Tā var sanākt avārija. Mēs tā nedarām."? Haha. What goes around, comes around. Nu, tā. Atpakaļ pie mācībām. Ļoti gaidu rezultātus bioloģijas otrajam testam (pirmajā bija 9.5/10). Tur baigi sakarīgā pasniedzēja; nākamnedēļ mums būs lab darbi - "day with bones", cik saprotu, dabūsim paspēlēties.

Kad meita pirmo reizi paziņoja: "Mommy, im a cooker!", es mazliet apmulsu. H un K.

Tikko Miķ ir vesels, tagad slimo E. Atvedu no dārziņa tādu siltu, asarojošām acīm un tekošu degunu. T pāri 38, apetīte so-so, ļoti paklausīga. Tagad guļ.

Protams, svētdien viņas dzimšanas dienas ballīte; uz rītdienu man vajag savilkt galus par llc izveidi; palēnām tuvojas dedlaini koledžu pieteikumiem; Miķelis naktīs neguļ, es esmu galīgi nomocīta. Nu, ko vēl padosiet uz manas paplātes?