![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kā rodas atbalss?
Kā rodas vējš?
Kā radās dinozauri?
Kā tētis ielika sēkliņu mammai vēderā?
Uz kurieni pārvācas U-Haul mašīna?
Vai vista ir gaļa?
Vai vistiņa bija dzīva, pirms kļuva par gaļiņu?
Kāpēc dziesma ir tik īsa?
Kāpēc bezpajumtnieki guļ teltīs?
Emsītis visu laiku taujā, taujā, taujā. Un, kad nejautā, tad stāsta visādus izdomātus stāstus. Principā viņa VISU LAIKU vārās. Ar citiem cilvēkiem ne, un uz tiešiem jautājumiem (kā ir gājis dārziņā vai ko darījuši) viņai atbildēt nepatīk. Bet, ja viņa jūtas kaut cik komfortabli, tad visu laiku runā. Reizēm grūti saprast, cik dziļas atbildes nepieciešamas. Man liekas, ka es parasti mēģinu kaut cik bērnu līmenī stāstīt, P stāsta nopietnāk. No vienas puses, nopietnāk ir labi, jo tas liek viņai izkāpt no komforta zonas. No otras puses - cik daudz viņa tad saprot?
Kā rodas vējš?
Kā radās dinozauri?
Kā tētis ielika sēkliņu mammai vēderā?
Uz kurieni pārvācas U-Haul mašīna?
Vai vista ir gaļa?
Vai vistiņa bija dzīva, pirms kļuva par gaļiņu?
Kāpēc dziesma ir tik īsa?
Kāpēc bezpajumtnieki guļ teltīs?
Emsītis visu laiku taujā, taujā, taujā. Un, kad nejautā, tad stāsta visādus izdomātus stāstus. Principā viņa VISU LAIKU vārās. Ar citiem cilvēkiem ne, un uz tiešiem jautājumiem (kā ir gājis dārziņā vai ko darījuši) viņai atbildēt nepatīk. Bet, ja viņa jūtas kaut cik komfortabli, tad visu laiku runā. Reizēm grūti saprast, cik dziļas atbildes nepieciešamas. Man liekas, ka es parasti mēģinu kaut cik bērnu līmenī stāstīt, P stāsta nopietnāk. No vienas puses, nopietnāk ir labi, jo tas liek viņai izkāpt no komforta zonas. No otras puses - cik daudz viņa tad saprot?