hipopotama pieraksti

Pirksts sapampis un neglīti sāp. Gaidu, kad nokritīs un problēmas pazudīs.

Programma "es jūs piespiedīšu mīlēt Raini pastaigas" strādā diezgan labi. Em ir spēcīga un diezgan viegli var nokātot savus 3-5km (šodien gan tikai 2.5, bet atpakaļceļš kalnā), Miķ šodien nogāja 1.5km, kas nav daudz (Em viņa vecumā varēja vairāk), bet viņš nav baigais staigātājs. Čukča nav staigātājs, čukča ir kāpējs - ieķeras ar rokām un uzlien pa gandrīz vertikālu sienu.

Em šodien apraudājās pie "Ābolu maisa", jo baidījās, ka vilks nodarīs pāri zaķītim. Nomierināju, izstāstīju, ka tā notiek, vilki ēd zaķus, bet šoreiz zaķim izdevās aizbēgt. Pēc tam viņa lēkšoja no viena koridora gala uz otru, mēģinot paskriet tik ātri kā zaķītis. Ceru, ka rīt gulēs ilgāk, šodien normāli notriecu abus.

Tagad kādu laiku ciemiņus negaidām. Kopš jūnija ir bijis diezgan pilns - P mamma, studenti-zemnieki (vetārsti), mana mamma, salty ar ģimeni, PCT staigātāji. Decembrī būs tētis. Vispār jau gribētos aizbraukt kaut kad uz Latviju, bet tūlīt sāksies mācības, tad atkal būs vienā skriešanā un nesanāks laika ilgoties.