satiku vienu female pazinju. sen neredzētu. vairāk kā 3 gadus. samulsām.
es savukārt samulsināju 3 citas, sagruzīju vienu izskartīgu pokemonu un sapazinos ar..
Karlīnu. Vinja man uzskrēja šaurā vecrīgas ieliņā.
- Čau! [man saka]
- Es tevi pazīstu? [neatceros daudzus]
- Nē!
[Āā... nodomāju..]
- Uzkrāso man lūpas!
[ko vēl ne, nodomāju, bet palīdzēju manāmi iereibušajau vienaudzei savākties. to darot, manīju, ka šī nav galīgi peļama] Principā es biju steigā, kas vēlāk izrādīsies kļūda.
Karlīna [tā laikam vinju sauca], bija jau paķērusi mani aiz rokas un vilka pilnīgi pretējā virzienā uz Strelnieku laukuma pusi.
[nu gan, nodomāju]
Karlīnas jaunkundze kopš šodienas [6-d] būs skatāma Farbikā. Būs iemesls ieslēgt TV.
Pēc brīža šo aprīnojami mobili bija savācis pēc skata privāts taxis.
Telefonu nepaņēmu. Varbūt vajadzēja, varbūt nē.. Pēc tādiem breinwašiem kā realitātes šovi, cilvēki mēdz ļoti izmainīties.
Tupmākajā vakara daļā un arī vecajā female paziņā vīlos. notika tieši tā, kā biju to prognozējis.
Man vienmēr ir taisnība.
Nez kāpēc mēs nožēlojam to, kas jau ir noticis?