maskas
uhh jaa..klausāmies skumjas,lēnas un patīkamas dziesmas..domas sāk pašas no sevis rosīties..skatiens apstājas vienā punktā un iegrimsti pats sevī..aizmirsties par visu,kas notiek apkārt un esi tikai ar savām domām..pārdomām..pēdējā laikā pārsvarā par cilvēkiem man apkārt un viņu maskām,kuras neredzēju,bet,kuras pašas tagad krīt nost un ļauj redzēt patieso cilvēku zem tās..un atliek vien nopūsties,ka zem maskas vairs nav ko apbrīnot un vērtēt augstāk,ka dažkārt pat vairs nav ko cienīt,vien nicināt...bet labi,ka nokrītot dažām citām maskām,saproti,ka šis cilvēks ir daudz labāks,nekā šķita..cik tās cilvēku maskas ir interesanta padarīšana!tās it ka'noslēpj,bet tomēr parāda tik daudz...