klusi ([info]daeve) rakstīja,
@ 2004-03-18 14:11:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
man nevaig cilveekus, lai ar vinjiem runaatu, es gribu tikai, to, lai man vinji butu blakus tad es taisiitu jautriibu pati ar sevi, bet vienmeer apzinaatos, ka man ir blakus taads cilveelks/cilveeki, ko es gribu. galvenais, lai viss paliek manaa redzeslokaa, tad jau buus briniskjiigi.
peedejaas divas/triis dienas bija divainas, ar visaadaam intresantaam nianseem, pat ar to, ka man gandriz likaas,ka man sirds apstaasies un paelpot es vairs nespeeshu.
domaaju kaa reiz nu priekshkam es sevi taa mocu, vai nevaiceetu kaadu no manam darbiibaam/lietaam atteikties, bet es nemaz to negribu, man patiik laikam taa ka ir,vienmeer es esmu pargurusi no dziives, kuru es dziivoju.
nekad,liekas, man nav bijusi tik nepaarvarama veelme dziivot kaa tagad.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?